“Staburags” jau rakstīja par kritisko situāciju tirgotavas tualetē Aizkrauklē, Lāčplēša ielā 5.
“Staburags” jau rakstīja par kritisko situāciju tirgotavas tualetē Aizkrauklē, Lāčplēša ielā 5. Vairāki lasītāji pēc publikācijas pauda savu viedokli, ka pilsētas iedzīvotājiem un viesiem nepietiek tikai ar vienu publisko tualeti, kura ir autobusu stacijā.
Stāsta Aizkraukles novada galvenais arhitekts Juris Letinskis: “Pilsētas teritorijā ir divas publiskās tualetes — autobusu un dzelzceļa stacijā. Aizkraukles iedzīvotāji un viesi var izmantot tualetes arī kultūras namā, tirgū, Aizkraukles rajona padomes un novada domes ēkās. Sociālajā centrā, lasītavā un ledushallē ir ierīkotas speciālas tualetes invalīdiem ar piemērotām nobrauktuvēm. Labierīcības būs arī topošajā “Supernetto” veikalā, tāpat tās iespējams apmeklēt visās kafejnīcās. Masu pasākumu laikā, pilsētas svētkos, kad sabrauc daudz viesu, ierīkojam pārvietojamās tualetes Aizkraukles centrā. Vasarā, kad iedzīvotāji vairāk laika pavada pludmalē, pārvietojamās tualetes novietojam arī tur. Nākamais mērķis ir atjaunot sanitārās telpas stadionā, jo šobrīd tās ir kritiskā situācijā.”
Gan pilsētas iedzīvotāji, gan viesi lielākoties laiku pavada Aizkraukles centrā, tāpēc ne privātmāju, ne daudzstāvu māju rajonā “Purvciemā” publiskās tualetes nav vajadzīgas, un drīzumā to celtniecība nav ieplānota. Pilsētai paplašinoties un attīstoties, rodas arī jauni uzņēmumi. Iespējams, kādreiz pienāks brīdis, kad pilsētā radīsies nepieciešamība pēc vēl vienas publiskās tualetes. “Staburags” aprunājās ar vairākiem aizkraukliešiem un iebraucējiem. Lielākā daļa aptaujāto nebija apmierināti ar autobusu stacijas labierīcību kvalitāti, daži apgalvoja, ka tualete bieži vien slēgta.
Skaidro namu apsaimniekotājfirmas “Lauma A” rīkotājdirektore Ludmila Beināre: “Autobusu stacijas tualeti apsaimniekojam jau no 1995. gada, un visus gadus tā strādā ar zaudējumiem. 2004. gadā ar Aizkraukles novada domi noslēdzām līgumu par zaudējumu segšanu, bet visus iepriekšējos gadus zaudējumus sedzām paši. Maksa pa labierīcību apmeklējumu ir desmit santīmu, taču ienākumi sedz tikai 60 — 70 procentu izdevumu. Ja pilsētas centrā būtu vēl viena maksas tualete, arī tā noteikti strādātu ar zaudējumiem. Vairāk nekā desmit gadu pieredze to apstiprina. Uzskatu, ka iedzīvotājiem nav pamata sūdzēties, jo tualetes darbalaiks ir maksimāli saskaņots ar autobusu kursēšanas laikiem, lai pasažieriem nesagādātu neērtības.
