Šogad pasaules hokeja čempionātam esmu sagatavojusies pamatīgāk nekā pērn. Vienā no žurnāliem izlasīju tādus padomus veiksmes piesaukšanai, ka mūsu hokejistiem vienkārši būs neiespējami zaudēt! Es jau gribēju braukt uz Minsku fanot, cik tad te tālu, bet Indriķis nelaida — teica, televīzijā labāk redzēt. Nu nekas — es jau to rituālu arī pie televizora varu veikt. Piemēram, pirms nozīmīgas spēles jāiededz svece, tad deviņas reizes skaļi jāizsaka sava vēlme, pēc tam ar kreiso roku jāpaņem svece un jāpilina parafīns enerģētiski attīrītā ūdenī. Kad tas izdarīts, ūdens jāizdzer. Vienīgi bail, ka uztraukumā neizdzeru ar visu parafīnu. Tas pēc instrukcijas kaut kur jāpaslēpj. Un, kad to visu izdarīšu, tad ziniet — mūsu hokejistu uzvarā būs arī mans ieguldījums. Rīt man šis rituāls obligāti jāveic, jo spēlēs ar somiem mūsējie vēl nekad nav uzvarējuši. Šodien sarīkošu ģenerālmēģinājumu. Manā rituāla komplektā ir 20 sveču, tā ka mēģināt varēšu visu nakti.
Lieti var noderēt arī kāds cits padoms. Lai sportistiem piesaistītu veiksmi, veselību, dzīvesprieku un možumu, ieteicams vāzē pie televizora ekrāna ielikt kliņģerītes, anemones, rozmarīnu un rudzu vārpas. Interesanti, kur lai es tās rudzu vārpas dabūju? Laikam būs jāzvana uz Zemkopības ministriju, tur vismaz zinās, kur vēl audzē labību.
Zinu tikai, ka vilcināties nedrīkst. Tagad svarīga ir katra minūte, citādi var iznākt kā “Eirovīzijā” — domāju, ka “Aarzemnieki” tiks finālā, bet nekā. Tas tāpēc, ka es tā koncerta laikā rituālus meveicu. ◆
