Noteiktība, pragmatisms, pārliecība par sevi, mērķtiecība — šīs īpašības piemīt Mārtiņam Lindem. Viņš ir beidzis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultāti, bet patlaban rit pēdējais studiju gads maģistrantūrā.
Vietalvietim Mārtiņam Lindem dzīvē nav gājis viegli. Būdams bārenis viņš ir nolēmis nepadoties, studēt un iegūt augstāko izglītību. Kopš 2005. gada viņš ir Vītolu fonda unb apdrošināšanas sabiedrības “Ergo” stipendiāts.
Apņēmības netrūkst
— Šis jums ir saspringts laiks.
— Jā, nākas pamatīgi noskrieties. Darbdienās esmu Aizkrauklē, te man ir darbs, pāris dienu nedēļā pavadu Jelgavā, kur studēju, bet nedēļas nogalēs parasti esmu Vietalvā, vecāku lauku mājās, man patīk saimniekot un darboties. Laukos uzlādējos garīgi, atgūstu gan garīgo, gan fizisko enerģiju.
— Pastāstiet par skolas gaitām, studiju izvēli.
— Mācījos Odzienas pamatskolā, mācībās īpaši neizcēlos, sekmes bija viduvējas. Pēc 9. klases absolvēšanas devos uz Cēsu arodvidusskolu apgūt namdara amatu. Tas nebija viegls laiks, nomira tēvs un mēs palikām trijatā — es, māsa un māte. Kad mācījos arodskolas pēdējā kursā, aizsaulē aizgāja arī māte. Varbūt tas daļēji arī bija iemesls, kas lika padomāt un izlemt, ko dzīvē vēlos sasniegt. Pēdējā brīdī pieteicos studijām Latvijas Lauksaimniecības universitātē, eksāmenus nokārtoju veiksmīgi. Pirmajā kursā studējot, domāju, vai pats varēšu sevi finansiāli nodrošināt, domāju arī par studijām neklātienē. Manai māsai tolaik bija Vītolu fonda stipendija, pabeidzu pirmo kursu un, māsas mudināts, pieteicos stipendijai arī es. Aizsūtīju nepieciešamos dokumentus Vītolu fondam un necerēti sagaidīju pozitīvu lēmumu. Man piešķīra “Ergo” stipendiju, tā man ir jau piekto gadu. Stipendija ir kā stimuls, jo esi par kaut ko atbildīgs. Viss jānokārto laikus, dažkārt tas palīdz saņemties.
Pilntiesīgs mednieks
— Kāpēc izvēlējāties šādu specialitāti?
— Jau kopš agras bērnības man interesēja koks un tehnika. Latvijas lielākais resurss ir mežs, kas prasmīgi apsaimniekots ir neizsmeļams. Meža nozare attīstās un es domāju, ka tai ir nākotne. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas meža nozare ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm. Sabiedrībā valda mīts, ka mežu tikai izcērt un meža platību palielina vien ar krūmājiem aizaugusī lauksaimniecības zeme, tomēr tā gluži nav. Piemēram, cirsmu atjaunošanas kvalitāte tagad ir daudz augstāka nekā kādreiz, līdz ar to gaidāms daudz augstražīgāks meža pieaugums.
— Vai pietiek laika arī izklaidēm, vaļaspriekiem?
— Lielāko daļu laika man aizņem darbs un studijas, brīvā laika tikpat kā nav. Pašreiz jāraksta maģistra darbs, daudz laika aizņem parauglaukumu ierīkošana, pētīšana. Laukos dzīvoju divās vietās — vecāku mājās un mātes tēva mājās, kur saimnieko mātes māsa. Jāpalīdz arī tur. Ja ir laiks, sestdienās labprāt aizeju medībās. Mednieka apliecība man ir divus gadus. Pirmajā gadā biju dzinējs, bet šobrīd esmu pilntiesīgs mednieks. Medības ir patīkams pasākums relaksācijai, reti kad izdodas pavadīt tik daudz laika mežā svaigā gaisā.
— Maģistrantūrā mācaties pēdējo gadu. Vai domājat par doktorantūru?
— Nē, kaut gan nekad neko nevar zināt. Pamatstudijās apguvu kokapstrādes inženiera profesiju, bet maģistrantūrā — meža ekoloģiju un mežkopību. Gribēju vairāk uzzināt par meža atjaunošanu, paplašināt redzesloku meža ekoloģijā. Pēc maģistra grāda iegūšanas būs laiks sakārtot dzīvi, varēšu vairāk pievērsties darbam un dzimtajām mājām.
— Kas, jūsuprāt, ir mežs?
— Lielai sabiedrības daļai — iztikas līdzeklis, daudzi tajā saskata tikai naudu. Mežs ir neaizstājams dabas resurss, ja tā nebūtu, nebūtu arī dzīvības uz Zemes. Planētas plaušas, zaļais zelts. Unikāla dzīvības forma. Manā īpašumā meža nav, ir tikai pāris hektāru baltalkšņu krūmāja, tas arī jākopj, lai izaugtu mežs.
Lai dzīvē klātos labāk
— Ar kuru kāju izkāpjat no gultas?
— Nezinu. Neesmu māņticīgs, no melniem kaķiem nebaidos, pie koka nesitu, bet ja atgriežos mājās pēc aizmirstas lietas, tad, pirms atkal doties prom, noteikti paskatos spogulī. Automātiski.
— Kas dzīvē ir svarīgs?
— Draugi. Bez viņiem nevar. Draugi pārsvarā ir studiju biedri, satiekamies, aizbraucam medībās. Vai arī vienkārši labi kopā pavadām laiku. Man ļoti nozīmīgas ir dzimtās mājas, kuras nevēlos pamest. Manuprāt, sava māja ir vajadzīga ikvienam, pilsētas četrās sienās nevar justies brīvi. Svarīgs ir darbs. Strādāju kokapstrādes jomā, Uzskatu, ka teorija bez prakses ir kā maize bez desas. Tāpēc arī gribu savas teorētiskās zināšanas pilnveidot praktiski. Protams, bija arī iespēja vasarā braukt peļņā uz ārzemēm, bet es labāk izvēlējos tepat savā dzimtenē mēģināt atrast darbu, jo kādu gan pieredzi turpmākajai dzīvei varētu gūt no zemeņu lasīšanas! Man paveicās un darbu atradu dižķibeles laikā. Neteikšu, ka tas bija viegli, tomēr varu apgalvot — kas meklē, tas atrod.
— Vai ir kāda valsts, kurā vēlētos pabūt?
— Kad man būs viss, ko gribu, varēšu domāt par ceļošanu. Uzskatu, ka ir nelietderīgi braukt ceļojumā, kamēr neesmu pilnībā materiāli nodrošināts. Mācību praksē bijām Somijā, Lietuvā, Igaunijā. Apmeklējām kokapstrādes uzņēmumus, redzējām, kā tie darbojas. Somija ir galvastiesu pārāka, tā ir kokapstrādes lielvalsts, ļoti nopietni investē ražošanā. Ar draugu biju aizbraucis uz Beļģiju, Briseli, nedēļu pavadījām tur. Decembra beigās un janvāra sākumā Briselē pulcējās ap 40 tūkstošu jauniešu, tostarp arī es. Piedalījos Tezē kopienas rīkotajā Eiropas jauniešu saietā. Šādas tikšanās kopiena ikreiz citā valstī rīko jau 30 gadu. Tikšanās tēma bija “Paļāvības svētceļojums šīs zemes virsū”. Dzīvojām ģimenēs, bija grafiks, ko katru dienu darīt — dziesmas, diskusijas. Ļoti interesants un piesātināts laiks.
— Vai esat reliģiozs?
— Ticu, ka ir augstāks spēks, kas kontrolē un vada, tomēr neesmu fanātiski reliģiozs, baznīcā eju reti. Biju pagāns bet, kad studēju universitātes otrajā kursā, mūs ar māsu nokristīja un iesvētīja. Lai dzīvē labāk veiktos. Nezinu, vai būs labāk, jo, kā lai es zinu, kas būtu bijis, ja nebūtu to darījis?
Uzziņa
Lai palīdzētu bāreņiem, kuri ir valsts apgādībā, iegūt augstāko izglītību apdrošināšanas kompānija “Ergo Latvija” 2001. gadā nodibināja stipendiju fondu, kas šobrīd atbalsta 14 studentu. Stipendijai var pieteikties valsts apgādībā esoši bāreņi, kuri uzņemti Latvijas valsts augstskolu pilna laika studiju programmā. Atbalstam var pretendēt ne vien pirmo, bet arī otro, trešo un ceturto kursu studenti, kā arī topošie maģistranti.
