Katru dienu kļūst siltāks. Tas nozīmē, ka arvien tuvāk nāk laiks, kad aktivizēsies egļu astoņzobu mizgrauzis.
Katru dienu kļūst siltāks. Tas nozīmē, ka arvien tuvāk nāk laiks, kad aktivizēsies egļu astoņzobu mizgrauzis. Šis kaitēklis īpaši savairojas kritušos kokos, celmos, novājinātās eglēs, kuru pēc janvāra vētras Latvijas mežā ir ļoti daudz.
— Situācija mežā ir ļoti nopietna, — skaidro Aizkraukles virsmežniecības konsultante, meža patoloģe Ingrīda Berga. — Mežā vēl arvien ir ļoti daudz izgāztu koku, kuri nav aizvesti. Aizkraukles rajona mežā ciršanas apliecinājumi izsniegti 55 tūkstošiem kubikmetru koksnes. No tiem 21 tūkstotis valsts mežā, bet 34 tūkstoši — privātīpašnieku mežā. Sanitārā kailcirte nepieciešama vairāk nekā 150 hektāru platībā.
Trūkst darbaspēka
Diemžēl īpašnieki ciršanas apliecinājumus gan izņem, bet dažādu iemeslu dēļ darbu vēl nav sākuši. Galvenie iemesli — trūkst darbaspēka, tehnikas, nav izbraucami ceļi. Turklāt arī kokmateriālu piedāvājums šobrīd ir tik liels, ka tiem strauji samazinās cena.
Problēmas ir ne tikai privātīpašnieku, bet arī valsts mežā. Vietās, kur koki izgāzti vienlaidus, platības izstrādātas, bet tur, kur jāizved tikai daži izgāztie koki, tie vēl arvien ir mežā.
Egļu astoņzobu mizgrauzis — neliela melna vabolīte — sāk lidot maija sākumā, retāk aprīļa beigās, kad gaisa temperatūra sasniedz plus 20 grādu. Kukaiņi bojā ne tikai kritušos kokus un celmus, bet arī vecākās, parasti ap 50 gadu, egļu audzes. Bojājumu dēļ koki sāk kalst un iet bojā. Par mizgraužu darbošanos liecina sveķu pilītēm klāti egļu stumbri un sagrauztas koksnes milti uz mizas vai zemē pie stumbra.
Pirmā kukaiņu paaudze attīstību beidz jūlijā. Taču labvēlīgos laika apstākļos var attīstīties vēl viena mizgraužu paaudze, kura parasti nodara daudz lielāku postu nekā pirmā. Šāda situācija jau novērota 2002. gadā gandrīz visā Latvijas teritorijā, dažviet arī 2003. gadā.
Slazdi kukaiņiem
Dabā ienaidnieku šiem kukaiņiem nav, tāpēc vienīgais veids, kā mazināt postu, ko šovasar varētu nodarīt kukaiņi, ir pēc iespējas lielākā apjomā izvest no meža koksni. Ja tas tomēr nav iespējams, baļķus vēlams nomizot, bet mizas sadedzināt vai aprakt vismaz 50 centimetru dziļumā. Baļķus var apstrādāt arī ar ķimikālijām, taču tas ir ļoti dārgi. Vismaz ap vērtīgākajām egļu audzēm nepieciešams izvākt bojātos kokus viena kilometra rādiusā.
Valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” mizgraužu ķeršanai plāno izmantot feromonu slazdus — īpašus traukus ar kukaiņus pievilinošām vielām. Arī šī metode ir dārga. Lētāks, lai gan ne tik iedarbīgs, paņēmiens, ko var izmantot katrs meža īpašnieks, ir ķeramo koku atstāšana. Mežaudzē atstāj divus trīs izgāztus kokus. Kukaiņi tos izvēlēsies vispirms. Jūnija vidū šos kokus izved no meža un sadedzina.
Fakts.
Latvijā pēdējā mizgraužu masveida savairošanās novērota 1992. — 1996. gadā. Klimatisko apstākļu dēļ Vidzemē tā beidzās 1994. gadā, bet Kurzemē turpinājās līdz 1996. gadam.
Izziņa.
1967., 1969. gadā vējgāzes izraisīja plašāko astoņzobu mizgrauža savairošanos. Latvijā tā ilga līdz 1973. gadam, taču vissmagāk cieta mežs Norvēģijā, kur kukaiņu radītie zaudējumi pārsniedza vienu miljardu ASV dolāru.
