ECT apmierinājusi bijušā Saeimas deputāta un iekšlietu ministra Jāņa Ādamsona sūdzību pret Latvijas valsti par aizliegumu viņam kā bijušajam VDK virsniekam kandidēt Saeimas vēlēšanās un piespriedusi valstij izmaksāt viņam kompensāciju 10 000 eiro apmērā.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) apmierinājusi bijušā Saeimas deputāta un iekšlietu ministra Jāņa Ādamsona sūdzību pret Latvijas valsti par aizliegumu viņam kā bijušajam Valsts drošības komitejas (VDK) virsniekam kandidēt Saeimas vēlēšanās un piespriedusi valstij izmaksāt viņam kompensāciju 10 000 eiro (7020 latu) apmērā.
Tiesas spriedumā teikts, ka Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta
5. punkts, uz kura pamata iesniedzējam kā bijušajam VDK virsniekam tika liegts kandidēt Saeimas vēlēšanās, nav pietiekami skaidri un precīzi definēts, īpaši ņemot vērā kādreizējās VDK plašo darbības spektru. Tiesa uzskatīja, ka šī definīcija potenciāli ir ļoti plaši piemērojama, kas var kalpot par pamatu tiesību ierobežojumiem.
Tiesa atzīmēja, ka arī Satversmes tiesa savā 2006. gada 15. jūnija spriedumā ir norādījusi, ka likumdevējam būtu jāparedz iespēja individualizēt Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 5. punktā noteikto ierobežojumu, ņemot vērā katra indivīda nopelnus un sasniegumus Latvijas Republikas labā.
Šajā saistībā ECT uzskatīja, ka, ņemot vērā laika posmu, kas pagājis kopš ierobežojumu pieņemšanas, šādas individualizēšanas nozīme ir tikai pieaugusi.
Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 5. punkts paredz, ka Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieces.
ECT norādīja, ka iesniedzējs, darbojoties atjaunotajā Latvijas Republikā, ieņēma virkni svarīgu amatu — viņš bija Aizsardzības spēku Robežsargu brigādes priekšnieks, vēlāk iekšlietu ministrs — un savas darbības laikā nebija veicis nedemokrātiskas darbības vai paudis nedemokrātiskas idejas, kas viņu raksturotu kā bijušajam padomju režīmam piederīgu personu. Vēl jo vairāk — iesniedzējs par bijušo VDK aģentu tika atzīts tikai 2002. gadā — pēc desmit gadu ilgušas ievērojamas militārās un politiskās karjeras.
ECT secināja, ka Latvijas iestādes ir pārkāpušas tām atvēlētās rīcības brīvības robežas attiecībā uz iesniedzējam noteiktajiem vēlēšanu tiesību ierobežojumiem.
ECT arī uzskatīja, ka nav nepieciešams izskatīt atlikušo iesniedzēja sūdzības daļu attiecībā uz Konvencijas 14. pantu.
Tiesa, uzskatot, ka iesniedzēja reputācijai tika nodarīts morāls kaitējums, piesprieda viņam kompensāciju 10 000 eiro apmērā. Pats iesniedzējs bija lūdzis ECT atlīdzināt viņam materiālos zaudējumus 115 200 latu apmērā.
Saskaņā ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 43. pantu triju mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas pusēm ir tiesības lūgt, lai lieta tiktu nodota izskatīšanai Lielajā palātā 17 tiesnešiem. Šādā gadījumā lūgumu vispirms izskatīs piecu Lielās palātas tiesnešu kolēģijā, kas lems par to, vai lieta skar būtiskus Konvencijas vai tās protokolu interpretācijas jautājumus vai arī tā skar svarīgu jautājumu, kam ir vispārēja nozīme, lai to izskatītu Lielajā palātā. Kolēģija var pieņemt lietu izskatīšanai Lielajā palātā vai arī to noraidīt.
Ādamsons laikrakstam “Vesti”, komentējot ECT spriedumu, atzinis, ka tagad Latvijas valsts varai būs jāpārstāj ierobežot viņa politiskās tiesības un būs jāatļauj viņam piedalīties gan pašvaldību, gan arī Saeimas vēlēšanās.
Ādamsons ECT vērsās 2003. gadā pēc tam, kad tika svītrots no 8. Saeimas deputātu kandidātu saraksta.
