Elvijs Freibergs. Mīlestība. Atnāk diena, un aiziet diena, apstājas laiks.
Elvijs Freibergs
Mīlestība
Atnāk diena, un aiziet diena,
Apstājas laiks.
Mirdz acis.
Mīlestība.
Mīlestība aug pamazām,
No dienas dienā, no stundas stundā,
Nemanot auž saites starp tevi un mani.
Es un tu.
Ņem manus smieklus, ņem manas sāpes,
Dalīsim priekus un dalīsim bēdas.
Uzcelsim kalnus un gāzīsim grēdas,
Jo mīlestība var visu.
Es sēžu ar domām par tevi,
Es mīlu tāpēc, ka starp mums ir aiza.
Es mīlu tāpēc, ka starp mums ir tālums.
Aizlido kaijas, vējš aizpūtīs viļņus.
Un mēs būsim kopā.
Abi un laimīgi.
***
Sarmīte Rode
xxx
Pāri manai dzīvei, tavējai
Puteņo sniegi, mums neapturēt
Ceļu, kurš iesācies pārslu dejai
No tavas elpas līdz manējai.
Kamēr viens otram pretī iesim,
Pār mūsu dzīvi pārslas trauks,
Vai apstāsimies, vai maldīsimies,
Mēs viens otram pretī iesim.
***
Evija Dimitrijeva
xxx
Viss sākās tik naivi,
Bet skaisti
Kā rotaļā,
Ko spēlējām bērnībā.
Laiks gāja un iet.
Mēs izaugām…
Un tagad viss ir mainījies,
Es jūtu, saprotu un uztveru
Visu daudz nopietnāk.
Bet tu?
Kā tevi mainījis laiks?
Vai tu jūti atšķirības?
Atšķirību starp spēli un dzīvi?
Nerotaļājies ar mani vairs!
Neliec man justies liekai!
Ieliec mani savā sirsniņā,
Kā to izdarīju es.
Vai ieliki?
Jūti? Tu jūti, kā sirds straujāk pukst,
Kā asinis straujāk rit?
Vai tu to jūti?
Es jūtu!
Bet vai zini, kāpēc?
Šī naivā spēle
Dzīves laikā man iemācīja
Tevi mīlēt…
Mīlēt no sirds!
***
Jānis Lazda
Uzlūdz dāmas
Mans mīļais draugs, nāc, iesim dejot,
Nāc manās rokās paslēpties,
Man atļauj tavās domās klejot,
No ikdienas ļauj atslēgties.
Ak, kaut jel nebeigtos šī deja
Un mirklis šis lai mūžīgs kļūst,
Un mīlestība tavā sejā
Kā zvaigžņu lietus neizžūst.
Mans mīļais draugs, kāpēc tu klusē,
Man uzsmaidi un skūpstu sniedz,
Zem akmens noliec skumjas dusēt,
Vairs savas sāpes neaiztiec.
Ak, kaut jel nebeigtos šī deja,
Un mirklis šis lai mūžīgs kļūst,
Un mīlestība tavā sejā
Kā zvaigžņu lietus neizžūst.
Draugs, ieklausies, ko sirds tev saka,
Ko manas acis tavām teic.
Ir beidzot atrasta tā taka,
Kas rītos mūsu soļus sveiks.
Ak, kaut jel nebeigtos šī deja,
Un mirklis šis lai mūžīgs kļūst,
Un mīlestība tavā sejā
Kā zvaigžņu lietus neizžūst!
***
Jānis Lazda
Sirds
Mana sirds kā zīlīte būrī
Pie loga rūts saulīti sveic
Un kā bārabērns stūrī
Uz ceļiem Tēvreizi teic.
Mana sirds kā pārrauta elpa
Nespēj vairs sevi krāpt,
Un domas debesu telpā
Nespēj vairs sāpēs kāpt.
Mana sirds tavai lūdz klusi —
Paliekot neapsmej.
Mana sirds tavai čukst klusi —
Aizejot vienmēr ej.
***
Ārija Āre
xxx
Es uzziedēšu tavā pļavā kā zieds,
Mēģini viņu atpazīt.
Es ziedēšu, kamēr būs rudens riets,
Varbūt paspēsi viņu ieraudzīt.
Tas nebūs dzeltenais gundegas zieds
Pret sauli paceltu skatu,
Tas nebūs baltais madaras zieds,
Kurš izšūpo vasaras rasu.
Tas nebūs pelēkais pelašķu zieds
Ar rūgteni pielietu elpu,
Un nebūs tas sārtais magones zieds,
Kurš dedz sevī gaisīgu telpu.
Nāc pļavā, es vēršos tev pretim
Ar pelēki zilganām acīm,
Tāds parasts un vienkāršs pļavas zieds,
Kuram daudzreiz garām ir iets.
Par sīku varbūt, lai saredzētu
Starp pļavas raibajiem rakstiem,
Bet, ja lemts būtu satikties skatiem,
Varbūt salnā pat uzziedētu.
Es ziedu tavā pļavā kā zieds —
Ja vēlies, nāc mani atpazīt.
Es ziedēšu, kamēr būs rudens riets,
Varbūt paspēsi mani ieraudzīt.
***
Jānis Lazda
Ja mīlestība…
Ja mīlestība nesvin balli
Un sirdi nesilda ar šalli,
To, kas Laimes mātes rokās
Mirdz kā bērniņš, dzimis mokās,
Tad čuksti ir vien tukša skaņa,
Kuru sāpes nepamana.
Bet glāsti ir vien spārnu vēdas,
Kurās neticība mēdās,
Kad neizgulējies aust rīts,
Tukšos skūpstos samocīts.
Bez mīlestības nedzīvojiet
Un nepiedodot neaizejiet,
Ja mīlestība nesvin balli,
Tad labāk pakārties ar šalli.
