Skolās sāk ierīkot gaisa kvalitātes mērītājus

Latvijas izglītības iestādēs sāk ierīkot CO2 gaisa kvalitātes mērītājus, kas notiek arī Aizkraukles novadā.

Domājot par Covid-19 izplatības mazināšanu, iekštelpu gaisa kvalitātes mērītājus jau pērn atzina kā vienus no būtiskiem faktoriem skolu gaisa apmaiņas un ventilācijas sistēmu izveidē. Izglītības un zinātnes ministrija norādījusi, ka tie ne tikai uzlabos skolēnu un pedagogu labsajūtu klasēs, bet arī samazinās iespējamos Covid-19 un citu vīrusa infekciju izplatīšanās riskus. Arī pēc Covid perioda gaisa kvalitātes mērītāji palīdzēs nodrošināt veselībai drošāku izglītības vidi, jo nosaka ogļskābās gāzes līmeni telpā, kad nepieciešama papildus ventilēšana.

Līdzekļi mērītāju iegādei no valsts bija piešķirti jau pagājušā gada vasarā, bet ieilga iepirkums. Tagad 4,3 miljonus eiro šim mērķim Izglītības un zinātnes ministrijas saņēmusi no jauna, un iekārtu piegādes process notiek pakāpeniski. Gaisa kvalitātes mērierīces būs nodrošinātas visām valsts un pašvaldību vispārējās, speciālās, kā arī profesionālās izglītības iestādēm atbilstoši klašu komplektu un mācību grupu skaitam. Mērierīces būs arī pašvaldību sociālās aprūpes centru koplietošanas telpās.

Pirms mērītāju izvietošanas izvērtē katru ēku, kur un cik tie nepieciešamai. Kopā ar gaisa kvalitātes mērītājiem skolās ierīko arī datu savākšanas un pārraides iekārtas, kas nodrošinās visu konkrētajā adresē uzstādīto gaisa kvalitātes mērītāju datu apkopošanu un analīzi. Pašvaldībām, izglītības iestādēm un vecākiem tie būs izmantojami trīs gadus.

Iekštelpu gaisa kvalitātes mērītāji jau ierīkoti Pļaviņu vidusskolā. Pavisam skolā to ir 21. Mācību iestādes direktore Ilze Luksa stāsta, ka tādējādi ir vieglāk sekot līdzi gaisa kvalitātei, lai zinātu, kad nepieciešama telpu papildu vēdināšana. Novērojumi liecina, ka CO2 koncentrācija klasē sasniedz normu apmēram mācību stundas vidū. Iekārtu piegādātāju sniegtajā informācijā teikts, ka apmēram divas nedēļas uzstādītie mērītāji kalibrējas, un precīzi mērījumi būs pēc šī laika.

Telpu vēdināšana notiek ierastajā režīmā, un tagad vēl intensīvāk, kas palīdz skolotājiem noteikt, kad tas jādara. Skolas ēkā ir arī piespiedu vēdināšanas sistēma, bet ne visos kabinetos, un galvenokārt tas notiek ar logu atvēršanu. Mācību stundu laikā intensīvi vēdinām koplietošanas telpas, bet starpbrīžos kabinetus,— saka Ilze Luksa.

Ēkas novērtēšana pirms iekārtu uzstādīšanas jau notikusi A. Upīša Skrīveru vidusskolā, kur būs 23 iekārtas. Skolas direktors Aldis Rakstiņš atzīst, ka telpu ventilēšana ir būtiska un to nepieciešams uzlabot, bet tikpat svarīgi ir nodrošināt vienmērīgu temperatūru kabinetos, īpaši tajos, kuru logi ir saules pusē, un siltajā laikā ar logu atvēršanu nekas nav līdzēts. Efektīvi būtu gaisa kondicionieri, kas ir jau divās klasēs, bet vajag vēl astoņās. Tas gan ir dārgs pasākums.

Izglītības un zinātnes ministrija informēja, ka gaisa kvalitātes uzlabošana skolās notiek arī saistībā ar valsts budžeta investīciju projektiem, vairāk nekā 20 Latvijas skolās modernizējot ventilācijas un gaisa apmaiņas sistēmu gan ar valsts, gan pašvaldības atbalstu. Paredzams, ka 30,7 miljoni eiro šim mērķim pašvaldībām būs pieejami arī Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda programmā. Finansējumu paredzēts ieguldīt reģionāli nozīmīgās pamatskolās, tajās uzlabojot mācību vidi vidusskolu tīkla sakārtošanā.