Raganiņu salidojums. Lidojošas būtnes Aizkraukles novada bibliotēkas lasītavā

Pēdējā laikā Aizkraukles novada bibliotēkas lasītavu kā nosēšanās vietu iecienījušas lidojošas būtnes. Iepriekš te bija salidojušas pūces, savukārt šomēnes piestājušas raganiņas no aizkrauklietes Lāsmas Skadmanes kolekcijas.

Raganiņas Aizkraukles bibliotēkas lasītavā uzturēsies līdz 31. oktobrim, bet, pirms tās sāks lidojumu atpakaļ uz mājām, “Staburags” uz nelielu sarunu aicināja kolekcijas īpašnieci Lāsmu Skadmani.

Kāpēc tieši raganas? Atbilde ir pavisam vienkārša — Lāsmas dzimšanas diena ir 31. oktobrī, un šajā dienā ir Halovīns. Pirmā raganiņa aizkrauklietes kolekcijā nonāca, kad Lāsma studēja augstskolā. Ziemassvētku tirdziņā izvilka laimes akā, turklāt jau iepriekš nojauta, ka tā nonāks viņas īpašumā.

Pēc tam Latvijā kļuva zināms par Halovīnu, kas ar saldumu prasīšanu iepatikās bērniem. Veikalos parādījās visādu mošķu figūriņas, starp tām arī raganiņas, līdz ar to Lāsmas raganiņai uzradās draudzenes.

Lāsma stāsta, ka vairākas reizes bijusi Grieķijā, Krētas salā, bet ne reizi neesot sastapusi raganiņas. Sākusi interesēties un uzzinājusi, ka tur tādu nemaz nav. Vējš tik stiprs, ka raganām nav pa spēkam ar to cīnīties. Viena raganiņa atceļojusi no Turcijas, kurai Lāsma ceļojuma pēdējā vakarā nokaulēja cenu. Vistālākās valstis, no kurām nākuši kolekcijas eksemplāri, ir Taizeme, Maroka un Meksika. Vislielākā kolekcijas raganiņa atvesta no Transilvānijas. Uz Aizkraukli tās atceļojušas arī no Zviedrijas, Ukrainas, Vācijas, Itālijas, Bulgārijas un citām valstīm. Lāsma stāsta, ka ceļojumu laikā raganiņas pašas viņu atrod, jo tirdzniecības vietās acu skatiens neviļus aizslīd šo būtņu virzienā. Daudzas viņai uzdāvinātas dzimšanas dienā.

Lāsmai arī ceļojumos gadījies apskatīt raganīgas vietas. Piemēram, krodziņā kādā Vācijas ciematiņā, raganu muzejā Anglijā, kur lielā podā var nosvērties un uzzināt savus raganiskos parametrus. Nesen Lāsma apmeklēja Vienkoču parkā Uguns nakti un Raganu slotu balli Kalsnavas arborētumā. Līdzīgos pasākumos viņa piedalījusies agrāk un ieguvusi pat balvas. Jautāta, vai arī pašai ir raganas slota, Lāsma teic, ka ir stilizēta slota, kas drīzāk atgādina reaktīvo dzinēju. Jāiet kopsolī ar laiku!

Skatot Lāsmas raganiņas, gribot negribot jāatzīst, ka par nevienu nevar teikt — ļaunā ragana! Visas šķiet tik jaukas, mīļas, interesantas, ar šķelmīgu smaidu. Cita — jau vecenīte, kas beigusi savas raganīgās gaitas un caur acenēm novēro, ko dara jaunākās amata māsas. Viena no tām ir ļoti gudra, tai līdzās pat raganu alfabēts! Tā par katru no tām var izdomāt kādu stāstu. Arī Lāsma piekrīt tam, ļaunuma viņas raganiņās nav. “Katrs tajās saskata savu,” teic aizkraukliete.

Pirms vairākiem gadiem bieži skanēja dziesma, ka katrā sievietē mīt raganiņa. Lāsma smaidot saka, laikam jā. Ragana būtībā ir vieda sieviete. Latviešiem nav raganas, bet gan spīganas, un lielākoties tās ir zāļu sievas. Inkvizīcijas laikā raganas dedzināja uz sārta, iespējams, gudrības dēļ. Gadās, ka sievietes cienījamos gados kāds nosauc par vecajām raganām, tas varbūt izskata vai rakstura dēļ. Ja paskatās multfilmas, raganiņas ir arī labas, jo bieži palīdz citiem.

Lāsmas kolekcijā ir ap 100 raganiņu. Tās, kas redzamas izstādē lasītavā, satilpušas divās kastēs. Mājās tām atvēlēta vieta virtuves stūrī. Raganiņas nav vienīgās, ko aizkraukliete kolekcionē. Krātas tiek arī pūču figūriņas, un to esot ap 40.