Apmeklējot Jēkabpils novadu, Valsts prezidents Egils Levits amatniecības centrā “Rūme” Zasas pagastā tikās ar kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” pārstāvjiem, lai runātu par kopienu nozīmi vietējās sabiedrības dzīvē un sava novada un pagasta attīstībā, kā arī Sēlijas reģiona aktualitātēm.
Pēc tikšanās arī “Staburagam” bija iespēja iztaujāt prezidentu gan par Vēsturisko zemju likuma iedzīvināšanu un kultūrvēsturisko novadu aktivitātēm, gan arī par iedzīvotāju padomēm saistībā ar jauno Pašvaldību likumu.
Sēļi sevi piesaka visskaļāk
“Kā vērtējat Latvijas vēsturisko zemju likuma darbību, kā tas ietekmējis šo vēsturisko novadu darbošanos, aktivitātes?” jautājām Egilam Levitam, kurš bija šī likuma iniciators. “Šī likuma iedzīvināšana padara Latviju dziļāku un līdz ar to arī pievilcīgāku, jo mums ir bagāta vēsture, bagāta kultūra un bagāta kultūrvēsture. Tas atšķiras gan pagastos, gan pilsētās, gan arī vēsturiskajās zemēs. Līdz ar šī likuma stāšanos spēkā mēs Latvijā kopumā redzam vairāk, nekā ja mēs šīm vēsturiskajām zemēm nepievērstu uzmanību,” norāda E. Levits.
Sēlijas nevalstisko organizāciju forumā, kurā apbalvoja Sēlijas darbīgākos ļaudis, kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” valdes priekšsēdētāja Daina Alužāne sacīja, ka Sēlija šobrīd no visiem vēsturiskajiem novadiem Latvijā sevi pieteikusi visskaļāk un ir jaudīgi ieskrējusies. Līdz ar to tai uzlikta liela atbildība un citi vēro un pārņem sēļu pieredzi. “Pilnīgi tam piekrītu. Tas droši vien tāpēc, ka sēļi sevi pieteica visvēlāk, bet jo aktīvāk. Tā ir ļoti laba zīme, ka cilvēki atpazīst sevi, savu vietu, kur viņi dzīvo, un caur to arī savu piederību šai vietai. Tas nozīmē arī rūpēties par šīm vietām un padara mūsu dzīvi jēgpilnāku,” piebilst Valsts prezidents.
Būs speciāla atbalsta programma
Jautājām prezidentam, vai nākamais solis vēsturisko zemju atbalstam varētu būt speciālas programmas finansējuma piesaistei konkrētākiem mērķiem — kultūras, tūrisma un citu jomu attīstībai? Egils Levits norāda: “Domāju, ka tas jau notiek. Ar valsts programmu atbalstu tiek attīstīta infrastruktūra, tūrisms. Taču šajās programmās līdz šim maza vērība tika piegriezta tieši šim kultūrvēsturiskajam momentam. Bet saistībā ar nākamā gada valsts budžetu pirmo reizi būs budžeta pieprasījums dažādiem specifiskiem projektiem tieši saistībā ar šo Vēsturisko zemju likumu. Tas nāks par labu cilvēku iniciatīvai. Gribētu uzsvērt, ka likuma jēga ir veicināt cilvēku pašiniciatīvu, nevis kad valsts nāks ar kaut kādu iniciatīvu par īpašiem projektiem, bet cilvēki paši nāk ar savām idejām un saņem atbalstu no valsts. Ir izveidota Latviešu vēsturisko zemju attīstības padome, kurā darbojas valdības un pašvaldību pārstāvji, kā arī vēsturisko zemju pārstāvji, kura arī lems par šiem jautājumiem.”
Pašiem sava lemšana
Valsts prezidents sarunā iedzīvotāju iniciatīvas nozīmi uzsvēra vairākkārt, un tas arī saistīts ar iedzīvotāju padomēm, ko paredz veidot jaunais Pašvaldību likums. “Uzskatu, ka šīm iedzīvotāju padomēm jābūt vēlētām un tām jārisina jautājumi, kas būtu skatāmi tieši vietējā līmenī. Lai cilvēkiem būtu sava pārstāvniecība savā dzīvesvietā, un tas nozīmē — katrā pagastā un pilsētā, jo katrā vietā svarīgi ir citi jautājumi. Piemēram, Aknīstes ļaudīm noteikti svarīgs kas cits nekā Viesītes cilvēkiem. Ir labi, ka cilvēkiem ir iespēja diskutēt un lemt par vietēja rakstura jautājumiem,” skaidro E. Levits un piebilst, ka tādi nozīmīgi jautājumi kā skolu tīkla sakārtošana, veselības aprūpe, sociālā palīdzība noteikti būs pašvaldības kompetence, taču tādas lietas kā apkārtnes labiekārtošanu noteikti varētu atstāt iedzīvotāju lemšanai. Šobrīd pagastos un pilsētās darbojas biedrības, interešu grupas, kuras īsteno dažādus projektus, aktīvi iesaistās savas kopienas sabiedriskajā dzīvē, un tas ir ļoti labi, tomēr, kā norāda E. Levits, tāda īsta iedzīvotāju pārstāvniecība sadarbībai ar vietējo varu tā tomēr nav, tāpēc likums paredz veidot šīs iedzīvotāju padomes.
Reklāma