Pļaviņiete Ludmila Krasta ir apliecinājums tam, ka nekad nav par vēlu sekot savam sapnim

Viss ir iespējams, ja tikai pašam ir vēlme un apņēmība. To pļaviņiete Ludmila Krasta paveica pirms trijiem gadiem, kad sāka darbu ar dzīvniekiem, kuri viņai tuvi jau no bērnības. Saistībā ar viņiem arī bija mana pirmā iepazīšanās ar Ludmilu, kura tobrīd sāka strādāt veterinārajā aptiekā un piedāvāt tur dzīvnieku friziera pakalpojumus. Kopš tā laika apņēmīgā sieviete īstenojusi ne vienu vien ieceri.
Dzīvnieki un medicīna
Ludmila ir Rīgas meitene, galvaspilsētā dzimusi un skolojusies, bet ar Pļaviņām saistīta kopš bērnības. Tur dzīvoja vecmāmiņa, pie kuras ciemojusies brīvlaikos, kā arī pavadījusi laiku, kad vecāki trīs gadus uzturējās Āfrikas valstī Mali, kur tēvam piedāvāja darbu kā metināšanas pasniedzējam.
— Kad beidzu skolu, vecāki gribēja arī man pamatīgu profesiju, kā inženieris vai citu, bet mani jau no mazotnes saistīja dzīvnieki un medicīna. Izvēlējos veterināriju un skolu, kur vieglāk iestāties. Tas bija Bebrenes sovhoztehnikums, kur uzņēma pēc vidusskolas. Tā kā tas bija tuvāk Pļaviņām, atkal biežāk biju tur. Tad apprecējos, un nu jau vairāk nekā 30 gadu esmu šajā pilsētā pavisam, — stāsta Ludmila.
Kad viņa apguva veterināriju, šis darbs nebija saistīts ar kaķīšiem un sunīšiem, bet mājlopiem fermās. Šajā profesijā gan sākotnēji neiznāca pastrādāt, jo piedzima pirmais dēls. Kad varēja atgriezties darbā, kolektīvās saimniecības likvidējās un šo speciālistu tik daudz nevajadzēja. Ludmila kursos apguva šūšanu, vēlāk desmit gadus nostrādājot šajā jomā. Šūšana vienmēr viņai patikusi, tāpat kā tirdzniecība, tāpēc sāka strādāt par pārdevēju. Vispirms darbs bijis Pļaviņās, tad Koknesē. Pļaviņiete atzīst, ka viņai ļoti patīk strādāt ar cilvēkiem, izrādīt un piedāvāt preci, lai pašai un citiem prieks. Tas bija arī laiks, kad jāteic paldies draudzenei, kura viņu pierunājusi mācīties autovadītāju kursus. Sākumā domājusi, ka viņai to nevajag, jo vīrs visur aizved. Tomēr šīs iemaņas ļoti noderēja, kad strādājusi Koknesē un arī vēlāk.