www. staburags.lv
Laikraksta “Staburags” korektore Iveta Skaba savā 27. jūnija komentārā slavē laimīgo dzīvi padomju kolhozā “Lāčplēsis” un turpina izplatīt aplamu viedokli, ka kolhoza priekšsēdētājs Edgars Kauliņš noteica, kuru izsūtīs vai neizsūtīs uz Sibīriju. Viņas ieskatā, vecais komunists, kurš pilsoņu karā cīnījās sarkanajā armijā pret Polijas un Ukrainas neatkarību, pirmskara Latvijā darbojās komunistiskajā pagrīdē, 1940. — 1941. gados aktīvi atbalstīja okupācijas režīmu, bijušais pagasta partorgs ir pelnījis pieminekli Lielvārdē.
“Uzvaras parka okupekli un tam līdzīgos visā Latvijā nojauca. Puškina pieminekli demontēja, un nu tas savu likteni gaida noliktavā,” raksta korektore. “Tā vien šķiet, ka dažām biedrībām un citiem grupējumiem nekā svarīgāka par pieminekļiem un šķēpu krustošanu ap tiem nav. Varbūt visu enerģiju tie varētu novirzīt cīņā, piemēram, par lētāku elektrību, nevis savu ambīciju apmierināšanai?” raksta Iveta Skaba.
Vai ir kopsakarības un līdzības starp Ļeņinu, Staļinu, Stučku, Lukašenko, Putinu? Viņu darbības un režīmi, ko tie vadīja vai vada, ir līdzvērtīgi un vēsturiski turpinājumi viens otram. Uz katra no šo personāžu sirdsapziņas ir dažāds upuru skaits, bet tos vieno noziedzīga cilvēku slepkavošana, laupīšana, nežēlīgs un beztiesisks režīms. Ir saskatāmas absolūtas līdzības starp Putina karaspēka un Krievijas valsts rīcību Ukrainā un padomju režīma darbību Latvijā 1919. gadā, kā arī pēc 1940. gada okupācijas. Tie paši masveida aresti, spīdzināšanas, slepkavības, īpašumu izlaupīšanas un pakļautās tautas genocīds.
Vai Andrejam Upītim kā galvenajam Stučkas režīma propagandistam nav nekāda sakara ar šī režīma pastrādātajiem noziegumiem? Tāpat kā šobrīd Krievijas propaganda, A. Upīts slavināja un aicināja uz šķiru cīņu, ekspluatatoru iznīcināšanu un diktatūru. Līdzīgi kā krievu propagandisti aicina bombardēt un nogalināt ukraiņus, noslīcināt ukraiņu bērnus, toreizējie padomju Latvijas propagandisti laicēni, upīši un citi aicināja uz cīņu ar ekspluatatoru šķiru. Viena gada laikā, kamēr padomju vara eksistēja Latvijas teritorijā, tai izdevās noslepkavot 5000 šīs šķiras, kā viņi uzskatīja, pārstāvjus. To vidū arī simtiem vecu cilvēku un bērnu no baltvāciešu vidus, jo jaunajai varai sakārojās viņu dzīvokļus Rīgas centrā.
Tas bija tikai ievads tām šausmām, ko nācās piedzīvot Latvijas tautai pēc otrās okupācijas. Tūkstošiem noslepkavoto, 60 000 deportēto, desmiti tūkstošiem nelikumīgi mobilizēto un kritušo karā, pilnīga valsts un iedzīvotāju aplaupīšana. To atkal vajadzēja slavināt un cildināt. Slēpt noziegumus un bezgalīgi melot. Par patiesības paušanu nežēlīgi sodīja. Šī necilvēcīgā režīma slavināšanai darbojās milzīgs propagandas aparāts visās dzīves jomās, tika celti pieminekļi režīma vadoņiem. Pakļautajai tautai bija jāpielūdz savi slepkavas un aplaupītāji.
Tā sarkanā migla, ar kuru gadiem tika klāti cilvēku prāti, vēl arvien nav izklīdusi. Lielvārdē uzcēla pieminekli latviešu tautas paverdzinātājam, jo viņš atļāvās dot lielāku putras bļodu kolhozniekam. Nē, biedrības un grupējumi nenovirzīs savu enerģiju citām lietām, kamēr uz Latvijas zemes vēl būs komunistisko noziedznieku, necilvēcisko režīmu kalpu un slavinātāju pieminekļi, un to vārdi tiks godāti ielu nosaukumos. Tikai tādēļ, lai tas nekad neatkārtotos.
Autors: Guntis Libeks, Aizkraukles novada domes deputāts
Reklāma