Meža nozares Gada balva “Zelta čiekurs 2023” pasniegta arī pļaviņietim Guntim Grandānam

Ceturtdien, 7. decembrī, svinīgajā ceremonijā, klātesot Valsts prezidentam, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Lielajā aulā tika apbalvoti Meža nozares gada balvas “Zelta čiekurs 2023” laureāti. Balvas tika pasniegta piecās nominācijās: „Par mūža ieguldījumu”, “Par inovatīvu uzņēmējdarbību”, “Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā”, “Par ieguldījumu nozares attīstībā” un “Par ilgtspējīgu saimniekošanu”.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: ““Zelta čiekurs” ir augstākā atzinība par sasniegumiem meža nozarē. Mēs godinām nozaru profesionāļus, kas prot darīt, gan cienot tradīcijas un mantojumu, gan arī spēj raudzīties uz priekšu – ilgtspējības un nākotnes ekonomikas virzienā. Mēs lepojamies gan par katra laureāta paveikto, gan par Latviju – mūsu mežiem bagāto valsti, kurā mums jāspēj atbildīgi un ilgtspējīgi saimniekot, lai mežu pietiek vienmēr un visam, kam tas ir nepieciešams.”

Gada balva „Zelta čiekurs” ir Meža īpašnieku asociācijas, Latvijas Kokrūpniecības federācijas un Zemkopības ministrijas sadarbības rezultātā tapusi iniciatīva. Tās divdesmit gadu pastāvēšanas laikā Meža nozares gada balva ir pasniegta jau vairāk nekā 200 Latvijas mežsaimnieku, nozares pētnieku, uzņēmēju un biedrību. 

Meža nozare ir būtiska Latvijas valsts tautsaimniecībai. Mežsaimniecības ekonomiskais pamatojums Latvijā ir koksnes ieguve, kas nodrošina ekonomisko stabilitāti ar darba vietām un nodokļu iemaksām, dod nozīmīgu pienesumu valsts IKP, eksportam un atjaunojamo resursu ieguvei. Latvijas meža nozares pievienotā vērtība (faktiskajās cenās) 2022. gadā veidoja 7,0 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Meža nozarē strādā 41 tūkstoši nodarbināto, no kuriem mežsaimniecība un mežistrādē – 14 tūkstoši, kokapstrādē – 20 tūkstoši, bet mēbeļu ražošanā – 7 tūkstoši cilvēku.¹

Nominācijā „Par mūža ieguldījumu” par nozīmīgu ieguldījumu nozares attīstībā mūža garumā balvu “Zelta čiekurs” 2023. gadā saņēma:

• Mudrīte Daugaviete, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava”vadošā pētniece, kura zinātniskajam un praktiskajam darba meža koku audzēšanā veltījusi 60 dzīves gadus, no tiem 38 gadus aktīvi vadījusi pētījumus. Viņas vadībā izveidoti neskaitāmi ilgtermiņa meža izmēģinājumu objekti visā Latvijā, kas ir īpaši aktuāli mūsdienās – gan Eiropas Zaļā kursa interpretācijā un datu kopu sagatavošanā, gan brīvprātīgo oglekļa tirdzniecības shēmu kontekstā. Īpaši nozīmīga ir kokaudžu audzēšanai lauksaimniecībā nepiemērotā un vairs neizmantojamā augsnē.
   
• Guntis Grandāns, bijušais AS „Latvijas valsts meži” struktūrvienības „LVM Sēklas un stādi” direktors, darba mūžu veltījis meža selekcijas darba praktiskajai realizācijai. Viņa vadībā izveidotā “LVM Sēklas un stādi” struktūrvienība nodrošinājusi nepārtrauktību meža koku sugu selekcijas procesā un integrēšanu stādu ražošanā, kas īstenojas taustāmā stādmateriālā. Kopā ar kolēģu komandu modernizējis sēklu ieguves, apstrādes un uzglabāšanas procesu, ieviesis modernas tehnoloģijas stādu audzēšanā. Viņš spējis pārliecināt kolēģus praktiķus, ka jaunā tipa stādi ir kvalitatīvāki par iepriekšējiem un, pareizi iestādīti, tie neaizies bojā, līdz ar to varam stādīt mazāk stādu, turklāt kokaudzētavā veiktā stādu aizsardzība pret kaitēkļu bojājumiem nav formalitāte, bet sevi pierādījusi sistēma.
   
• Laimdota Straujuma, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes padomes priekšsēdētāja. Esot zemkopības ministres amatā, viņa sekmējusi apjomīgo darbu pie izmaiņām meža apsaimniekošanas nosacījumos Latvijā, kas noslēdzās ar nozīmīgiem grozījumiem Meža likumā. Kļuva vienkāršākas valsts sniegto pakalpojumu procedūras un to izmaksas, vienlaikus pakalpojumi kļuva pieejamāki un kvalitatīvāki, strauji attīstījās kopīga meža īpašumu apsaimniekošana un auga meža īpašnieku kooperācija kā risinājums atbildīgai un ražīgai privātā meža apsaimniekošanai. Arī, esot Saeimas Ilgtspējīgās attīstības komisijas priekšsēdētāja, viņa sekmējusi Meža nozares pamatnostādņu izstrādi un realizāciju, un tika ieviesta reversā PVN maksāšanas kārtība šķeldai.

Nominācijā “Par ieguldījumu nozares attīstībā” balvu par nozīmīgu un izcilu veikumu meža nozares attīstībā saņēma:  

• Arnis Muižnieks, Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) vadītājs kopš tās dibināšanas brīža 2005. gadā, un šajā laikā līdzdarbojies visu mūsu meža nozarei nozīmīgāko lēmumu pieņemšanas procesos. LMĪB ir kļuvusi ne vien par vienu no pārstāvniecības ziņā plašākajām un kompetentākajām nozares profesionālajām organizācijām Latvijā, bet arī nostiprinājusi Latvijas meža īpašnieku vietu un balsi starptautiskajā meža nozares sabiedrībā. Viņa pieredzi, zināšanas un profesionālo ētiku augstu novērtē arī citas organizācijas kā Latvijā, tā Eiropā. Vadījis sertifikācijas iestādes “PEFC Latvija” padomi, strādājis SIA “Latvijas Kokmateriālu uzmērīšanas un uzskaites vadība” valdē, vairāk nekā piecus gadus – AS “Latvijas valsts meži” padomē, kopš 2015. gada ir Eiropas Mežu Īpašnieku Konfederācijas valdē, un pašlaik sniedz savu ieguldījumu arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes padomes darbā.
• Šajā nominācijā balva “Zelta čiekurs” pasniegta arī pagājušā, 2022. gada laureātam Robertam Strīpniekam, kura profesionālā darbība nav nodalāma no kopējās meža nozares izaugsmes. Ar viņa iniciatīvu tika izveidota AS “Latvijas valsts meži”. Uzņēmuma attīstība un izaugsme sekmējusi kopējo meža nozares izaugsmi, kas deva iespēju pastāvēt un attīstīties arī nacionālajai mežzinātnei. Roberta Strīpnieka darbs radījis sajūtu, ka valstij piederošajam mežam ir saimnieks, un šim saimniekam ir nepieciešama zinātne. Viņa vadībā uzņēmums attīstīja gan prognozējamu uzņēmējdarbības vidi, gan izveidoja dabas vērtību apzināšanas un saglabāšanas sistēmu, tika veidotas arī jaunas starpdisciplināras iniciatīvas, piemēram, IT attīstība, zemes dzīļu produktu un meža stādmateriāla ražošana, medību un rekreācijas pakalpojumi.

Nominācijā “Par ieguldījumu sabiedrības izglītošanā” laureāti izvirzīti par nozīmīgu veikumu profesionālajā un augstākajā izglītībā, kā arī vides izglītībā un sabiedrības izglītošanā pēdējo divu gadu laikā.

• Pauls Beķeris, AS “Latvijas finieris” sabiedrisko attiecību vadītājs, ar Latvijas meža nozari ir bijis saistīts vairāk nekā 10 gadus. Viņš bijis ilggadējs žurnāla “Baltijas koks” redaktors. Ar viņa gādību tapis AS “Latvijas finieris” nozares izglītojošais pasākums “Zaļā klase” Sarkaņkalnā, Rēzeknes pievārtē, kas aizveda uz Latgali kvalitatīvu stāstu par meža nozīmi Latvijai.
   
• Pauls Rēvelis ir redaktors Latvijas meža un saistīto nozaru portālam zemeunvalsts.lv, viens no iniciatoriem Latvijas dalībai konkursā “Eiropas Gada koks”. Iesaistīts Latvijas Meža sertifikācijas padomes starptautisko zinātnisko konferenču veidošanā, to norises uzraudzībā un informatīvo materiālu veidošanā gan Latvijā, gan ārvalstīs.
   
• Ieva Erele, Mēbeļu ražotāju asociācija Latvijā valdes locekle un izpilddirektore, darbojas meža nozares izstādes “Iepazīsties – Koks!” ekspozīcijas un saturiskās bāzes radīšanā un ir ilglaicīga šīs izstādes gide. Izstādi kopumā gadskārtēji apmeklējuši ap 3000 bērnu, jauniešu un pieaugušo. Viņa ilgstoši sadarbojas ar nozares profesionālās un augstākās izglītības iestādēm, veidojot daudzveidīgus pedagogu profesionālās pilnveides seminārus un organizējot pedagogu stažēšanos nozares uzņēmumos.

Nominācijā “Par inovatīvu uzņēmējdarbību” balvas “Zelta čiekurs” laureāti darbojas nozarē ne mazāk kā trīs gadus, viņus izvirza par veiksmīgāko risinājumu uzņēmuma attīstīšanā, modernizēšanā, kā arī inovatīvu, tai skaitā par vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, jaunu produktu ražošanu un investīciju piesaisti pēdējo divu gadu laikā.

• SIA “Mappost”, darbības virziens ir datorprogrammēšana. Sadarbībā ar pasūtītāju AS “Latvijas valsts meži” uzņēmums ir radījis meža nozarē unikālu koksnes produktu piegādes optimizācijas risinājumu par visefektīvāko koksnes produktu piegādes plānošanu, ievērojot tieši “meža loģistikas” specifiskos faktorus. Radītais risinājums ir unikāls ar to, ka nedz Eiropas, nedz pasaules meža apsaimniekošanā nav pieejams līdzvērtīgs risinājums, kurš nodrošinātu tieši meža nozares loģistikas specifisko apstākļu un datu kopumu optimizāciju.
   
• SIA „VMS Timber” – mūsdienīgs un strauji augošs uzņēmums, kurš piedāvā plašu pakalpojumu klāstu kokapstrādē, no apaļo kokmateriālu pirmapstrādes līdz gatavam projektam. Uzņēmums specializējies krusteniski līmētas koksnes būvniecības tehnoloģijā (CLT) moduļu māju un “dari pats” pirtiņu ražošanā.
   
• SIA “METSATEK”, vadošais kokvedēju virsbūvju ražošanas uzņēmums Baltijā, kas veic pilna cikla projektu realizāciju, sākot no speciāli izstrādāta tehniskā risinājuma un dizaina, līdz ražošanai un uzbūvei. Uzņēmums nodrošina citas meža nozares kompānijas arī ar koksnes, tajā skaitā šķeldas pārvadājumu risinājumiem un pilna servisa apkalpošanu.

Nominācijā “Par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu” laureāti izvērtēti Latvijas Meža īpašnieku biedrības rīkotajā konkursā “Sakoptākais mežs”, kas norisinās jau septīto gadu pēc kārtas. Konkursantus vērtēja, analizējot meža īpašnieku ieguldījumu produktīvu un noturīgu mežaudžu izveidē, pievēršot uzmanību atjaunošanai, mežizstrādei, kopšanai, meža infrastruktūrai, ainavas elementu plānošanai, zinātniski pamatotu metožu izmantošanai ilgtspējīgā meža apsaimniekošanā. Balvu “Zelta čiekurs” saņēma Liene Pušpura, kura saimnieko Cēsu novada īpašumā “Sildibenes”. Atzinības balvas un diplomus saņēma:

• saimniecības “Krūmiņi’ īpašniece Kristīna Sprūdža no Cēsu novada,
• īpašuma “Rūķmuiža” saimnieks Agnis Graudulis Saldus novadā,
• īpašuma “Gaismas” īpašnieks Juris Plivda Preiļu novadā,

Balvu pasniegšanas ceremonija būs skatāma televīzijas kanālā TV24 9. decembrī pulksten 22.00 ar atkārtojumu 10. decembrī pulksten 12.30 un 16. decembrī pulksten 11.55.

+ 4