Abonē e-avīzi "Staburags"!
Abonēt

Lietavas un plūdi veidojas lokāli

Gaita Grūtupa foto

Jūlija beigās notikušajā vētrā un stiprā lietus laikā Kalnciemā nolija trīs mēnešu norma, Jelgavā — divu, radot plūdus un nodarot ievērojamu postu apkārtējai videi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Meža un vides zinātņu fakultātes asociētais profesors Artūrs Veinbergs uzsver, ka mūsdienu apstākļos vētras, lietavas un arī plūdi veidojas lokāli.

“29. jūlijā, kad Jelgavā vētrā lūza koki un gāza lietus, Ainažos bija sauss un vējš kokiem notrauca varbūt pāris lapiņu,” saka profesors. Artūrs Veinbergs uzsver, ka lietavu plūdus ietekmē tas, kā ir izveidots un tiek uzturēts ūdensteču tīkls. Profesors piezīmē, ka saistībā ar globālajām klimata izmaiņām, ir mainījies arī ūdens dabiskās aprites ritms. Agrāk lielākie plūdi bija pavasara pali, kad strauji kūst sniegs un ledus un no krastiem iziet upes. Līdz šim valstī un pašvaldībās lietotās plūdu risku kartes ir sastādītas, ievērtējot upju iziešanu no krastiem pavasarī palu laikā. Šoreiz Jelgavas lietavu plūdiem raksturīgi tas, ka Lielupe un tās baseina lielākās upes no krastiem neizgāja. Tieši otrādi — blakus lielajām upēm un jūrai lietavu plūdu risks ir mazāks, jo lietus ūdenim ir, kur noplūst. Tiesa, Kalnciemā, kur 29. jūlijā nolija trīs mēnešu norma, lielā lietavu ūdens straume izskaloja krasta promenādi.

“2010. gadā — neilgi pēc tam, kad biju sācis darbu augstskolā, lasīju rakstu par klimata attīstības scenārijiem laikam līdz 2100. gadam. Vienā no šiem scenārijiem bija minēts, ka mūsu ģeogrāfiskajos apstākļos gaidāmas lietavas, kad diennaktī nolīs 200 milimetru — triju mēnešu norma. Tas tolaik likās neticami. Bet Kalnciemā 28. un 29. jūlijā 24 stundu laikā tiešām nolija tuvu 200 milimetriem!” pārsteigumu pauž profesors Artūrs Veinbergs.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Pārsteidz cilvēkus

Septiņu deputātu protesta balsojuma dēļ no amata atkāpies Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš, vērtējot to kā neuzticību viņam. Šī vēsts pamatīgi pārsteigusi cilvēkus.

Smiltenes novada pašvaldība ir nonākusi smagā situācijā — laikā, kad ir ļoti problemātiski budžetā sabalansēt ieņēmumus ar izdevumiem (trūkst apgrozāmo līdzekļu), Smiltenes novads ir kā kuģis bez kapteiņa.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Ziemeļlatvijai”, uzklausot Smiltenes novada pašvaldībā pārstāvēto partiju sarakstu deputātus, nākas secināt — jautājums par to, kurš varētu nākt mēra krēslā Edgara Avotiņa vietā, šobrīd ir bez konkrētas atbildes, vēl jo vairāk ņemot vērā, ka nākamās pašvaldību vēlēšanas Latvijā būs jau 2025. gadā un šī sasaukuma Smiltenes novada domei līdz tam būs jāpieņem sabiedrībā nepopulāri lēmumi, kas vērsti uz pamatīgu līdzekļu ekonomiju pašvaldības budžetā.

Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Edgara Avotiņa (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” — “Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK”) pilnvaras izbeigsies ar nākamo domes sēdi, kas plānota 22. augustā. Pēc tam darbu viņš turpinās kā Smiltenes novada pašvaldības domes deputāts līdz sava mandāta pilnvaras beigām.

Nejūtot teju puses savu kolēģu, Smiltenes novada deputātu uzticību, līdzšinējais Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš šajā amatā paliks tikai līdz 22. augusta domes sēdei. Viņaprāt, nākamais novada mēra kandidāts ir jāizvirza partijas “Latvijas attīstībai” sarakstam, uzņemoties atbildību un parādot pārējiem deputātiem, kā vajag vadīt pašvaldību pareizi un kā var izkļūt no smagās budžeta situācijas, neatsavinot nekustamos īpašumus.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Alūksnē iebrūk kanalizācijas kanāls

Individuālais komersants “Ceļavējš V. I.” novērš bobājumu

Lietus ūdens kanalizācijas kanāls, kas Alūksnē izbūvēts vairāk nekā pirms simts gadiem, laika gaitā ir nolietojies, tādēļ Lielās Ezera ielas (netālu no krustojuma ar Pils ielu) segumā izveidojās iegruvums, jo iebruka kanalizācijas kanāla siena.

Lai to novērstu, pašvaldības iestāde “Spodra”, izmantojot individuālā komersanta “Ceļavējš V. I.” pakalpojumus, bojājumu novērsa. “Notika iebrukušās sienas pagaidu atjaunošana, aizbērām asfaltā izveidojušos bedri. Kanalizācijas kanāls ir ļoti nolietojies, tādēļ vislabāk to būtu izbūvēt no jauna. Pirms vairāk nekā simts gadiem zem pilsētas izbūvētais kanalizācijas kanāls ir gana plašs. Pa to, iekāpjot pazemē, santehniķis varēja staigāt. Tagad diemžēl senās ķieģeļu sienas un arkas jau iebrukušas un pārvietošanās pa to nav tik ērta un droša,” novērtējot situāciju, saka būvnieka “Ceļavējš V. I.” pārstāvis Vilnis Ikers.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Savulaik jau vēstījām, ka senais kanalizācijas kanāls atsedzās Pils ielas rekonstrukcijas laikā (iepretim tagadējam optikas salonam — red.), tagad tā aprises bija saskatāmas arī uz Lielās Ezera ielas. Iespējams, ar seno kanālu saistīts arī iegruvums otrpus ēkas Pils ielā 27, kur izveidojusies bedre pie ēkas sienas — par to vēstījām pirms mēneša. Pagaidām pašvaldības iestādei “Spodra” plašākas informācijas par šo nav.

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Sniedz atelpu

Bērni darbosies un atpūtīsies

Augustā Bauskas novadā plānotas divas nometnes, kurās darbosies un kopā atpūtīsies Latvijas un Ukrainas bērni, un viena nometne skolēniem no Malinas, sadraudzības pašvaldības Ukrainā, informē Bauskas novada jaunatnes nodaļas speciālists Rihards Ansons.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Atbalstīt Ukrainas un Latvijas bērnu nometnes pieteicās divi rīkotāji — viena būs dienas nometne un otra — diennakts nometne. Griķu pamatskolas telpās diennakts nometni rīko biedrība “Laiks jauniešiem”, savukārt dienas nometni Grenctāles kultūras namā organizēs un vadīs biedrība “Dzīvotprieks Bauskas novada pierobežā”. Abiem nometņu rīkotājiem jau ir iepriekšējā pieredze.

Abi pasākumi ir Valsts izglītības satura centra (VISC) sadarbībā ar pašvaldībām īstenotā atbalsta programmā “Atbalsts Ukrainas un Latvijas bērnu un jauniešu nometnēm”, kas ir sociāli nozīmīga gan Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam, gan Latvijas sabiedrībai. Pamatmērķis — ukraiņu skolas vecuma bērnu un jauniešu labāka iekļaušana Latvijas vidē.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Nostiprina draudzību ar Koropu Ukrainā

Kopā ar gulbeniešiem svin pilsētas svētkus

Nostiprināta Gulbenes novada pašvaldības sadraudzība ar Koropas pašvaldību Ukrainā.

Piedaloties Ukrainas vēstniekam Latvijā Anatolijam Kucevolam, parakstīts sadarbības memorands. No Gulbenes novada pašvaldības puses to parakstīja pašvaldības vadītājs Andis Caunītis, no Ukrainas puses — Koropas pašvaldības vadītājs Vladimirs Kuņicins.

Memoranda parakstīšanas brīdī klāt bija Gulbenes novada pašvaldības sadarbības citu valstu pārstāvji no Repinas pašvaldības Igaunijā, no Rietavas pašvaldības Lietuvā, no Kenčinas pašvaldības Polijā. Viņi visi kopā ar gulbeniešiem svinēja pilsētas svētkus.

Par sadarbības memoranda parakstīšanu starp Gulbenes novadu un Ukrainas Koropas pašvaldību “Dzirkstele” izjautāja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ģenerālsekretāri Mudīti Juhnu. Viņa teica: “Koropas pašvaldība atrodas Černihivas apgabalā. Tā ir teritorija, kurai saskaņā ar mūsu Ārlietu ministrijas nostādnēm Latvija palīdz. LPS, piedaloties projektā “Uzticības tilti”, palīdzēja Latvijai būt starp tām 10 Eiropas Savienības valstīm, kuras nodibina sadarbību ar Ukrainas pašvaldībām. Tādējādi LPS veicinājusi vairāku Latvijas pašvaldību draudzību ar Ukrainas pašvaldībām. Gulbenes novadam draugi atrasti Ukrainas pilsētā Koropā. Pirmā satikšanās ar Ukrainas pašvaldības pārstāvjiem Gulbenē notika pagājušajā gadā, šogad ir turpinājums. Ukraiņiem ir svarīga mūsu palīdzība. Taču viņiem ir svarīgi arī just, ka Eiropa neaizmirst Ukrainu un tās cilvēkus.”

Laikraksts “Dzirkstele”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild laikraksti “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Dzirkstele” un “Alūksnes un Malienas Ziņas”.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Staburags.lv komanda.