Kopš šonedēļ sāktā Krievijas iebrukuma Ukrainā paaugstinājusies interese par iestāšanos Zemessardzē

Kopš šonedēļ sāktā Krievijas iebrukuma Ukrainā vairākas reizes paaugstinājusies Latvijas pilsoņu interese par iestāšanos Zemessardzē.

Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerālis Egils Leščinskis aģentūrai LETA pastāstīja, ka kopš Krievijas prezidenta Vladimira Putina ceturtdienas rīta paziņojuma par karaspēka ievešanu Ukrainā interese par iestāšanos Zemessardzē ir vidēji piecas, sešas reizes augstāka nekā iepriekšējās dienās.

“Esam saņēmuši daudz zvanu, raksta e-pastus, ir atstāta kontaktinformācija, interesējas pie vienībām,” piebilda komandieris.

Interese esot gan no vīriešiem, gan sievietēm, turklāt pēdējo gados sieviešu īpatsvars Zemessardzē palielinājies līdz 21%.

Leščinskis uzsvēra, ka Zemessardzē atbilstoša nodarbošanās tiks atrasta katram, un šajā jomā tiek vērtētas personu civilās profesijas un hobiji. “Mums, piemēram, ir vajadzīgi autovadītāji. Ņemsim vērā katra cilvēka intereses un spējas. Ja cilvēkam ir laba redze un pacietība, tad varam izveidot viņu par snaiperi,” piebilda ģenerālis.

Viņš arī mierina, ka veselības prasības kļūšanai par zemessargu ir zemākas, taču arī šajā aspektā tiek vērtēts cilvēku spējas, proti, ja cilvēkam ir zināšanas informācijas tehnoloģiju jomā, tad viņam nav nepieciešama tik laba fiziskā sagatavotība. “Veselībai ir jāseko līdzi, bet jāskatās caur veselā saprāta prizmu,” piebilda Leščinskis.

Lai arī Zemessardzē uzņem personas līdz 55 gadiem, Leščinskis personīgi uzskata, ka šis slieksnis jāceļ līdz 60 gadu vecam. Kā iemesls tam ir tas, ka cilvēki dzīvo veselīgāk un par Zemessardzi interesi izrāda arī darbotiesspējīgi 56 un vairāk gadus veci cilvēki.

Patlaban Latvijā ir aptuveni 8100 zemessargu, kuri ir pietiekami aktīvi.

Atbilstoši Valsts aizsardzības koncepcijai Zemessardzē līdz 2024.gadam ir jābūt 10 000 cilvēku, bet līdz 2027.gadam – 12 000.

Zemessardzes izplatītā informācija liecina, ka dienests Zemessardzē ir iespēja ikvienam Latvijas pilsonim saliedētā komandā ne tikai apgūt militārās pamatiemaņas, bet arī iegūt noderīgas zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas, lai krīzes situācijā aizsargātu savu ģimeni un aizstāvētu Latviju.

Zemessargi attīsta savas militārās iemaņas no pamatdarba brīvajā laikā – nedēļas nogalēs, atvaļinājuma laikā vai darba dienās, ja zemessargam šis laiks ir pieejams. Vienlaikus dienests Zemessardzē ir iespēja uzlabot arī savu vispārējo fizisko sagatavotību un paplašināt redzesloku, piedaloties militārajās mācībās gan Latvijā, gan ārzemēs.

Dienesta laikā zemessargs izvēlas apgūt kādu no militārajām specialitātēm, piemēram, sakarnieka, snaipera, izlūka, prettanku ieroča operatora, militārā mediķa, karavīra-glābēja, ložmetējnieka, militārā transporta autovadītāja, spridzinātāja, radiostaciju operatora u.c.

Turklāt par dienesta pienākumu izpildi un piedalīšanos mācībās zemessargs saņem kompensāciju, sākot no 32 eiro dienā, un apmaksātu ēdināšanu vai tās kompensāciju 9,96 eiro apmērā.

Zemessardzē nešķiro pēc tautības, izglītības, specialitātes vai pieredzes. Kandidātam ir jābūt Latvijas pilsonim vecumā no 18 līdz 55 gadiem ar valsts valodas zināšanām vismaz vidējā (B1) līmenī, ar atbilstošu veselības stāvokli un fizisko sagatavotību.

LETA