Kārtējais telefonkrāpnieks cenšas piekļūt informācijai telefonā (audio)

Pagājušajā nedēļā saņēmu zvanu no numura +34 662 3054 71. Starptautiskais telefonu kods rāda, ka zvanītājs ir it kā no Spānijas. Pēc nepilnu piecu minūšu sarunas, noliku klausuli, bet krāpnieki pēc mirkļa zvanīja vēlreiz. Šoreiz no cita numura, kas sākas ar +46 un atbilst starptautiskajam Zviedrijas kodam. Pilnais numurs bija +46 702 653 953.

Tālāk sarunas izklāsts: zvanītājs krievu valodā saka, ka ir Mihails, strādā uzņēmuma Google, ir kontu menedžeris. Viņš jautā, vai es pats nesen jaunā telefonā pieslēdzu savu Google kontu un palaidu datu kopēšanu uz jauno tālruni? Tā kā apzinos, ka šis ir krāpnieks, mēģinu viņam piespēlēt, sakot, ka to daru es. Mihails nav ar pliku roku ņemams, saka, ka Google sistēmā šis savienojums šķitis aizdomīgs, jo es esmu pieslēdzies no citas ģeolokācijas – Tallinā. Saku viņam, kas tas tā varētu būt. Mihails netic, liek man atkārtot, un es apstiprinu, ka tā varētu būt. Mihails, protams, zina labāk par mani, un saka, ka tā nevarētu būt, ja es to neesmu darījis. Respektīvi, viņš man par katru cenu grib iestāstīt, ka manam Google kontam draud briesmas. Turpinot spēlēt apjukušā klienta lomu, jautāju, kā iespējams pārliecināties, vai mans konts ir drošībā. Mihailam šis jautājums patīk un viņš man savukārt vaicā, vai lietoju telefonu Meizu M6 Note. Komentāram varu pateikt, ka tas ir 7 gadus vecs telefons, un jābrīnās, ka tādu vispār kāds vēl lieto. Saku, ka tāda telefona man nav. Mihails priecīgs ieķiķina, sakot – lūk, mēs arī pārliecinājāmies, ka šo darbību neesat veicis jūs. Tālāk viņš turpina, teic, ka palīdzēs man atslēgt no konta šo svešo telefonu, apstādinās datu sinhronizāciju. Lai kā man gribas paturpināt šo spēli, esmu pie stūres, tāpēc saku, ka man nav laika. Mihails kļūst nikns: “Jūs ko, neapzināties situācijas nopietnību?!” viņš draudīgā balsī jautā. Saku, ka saprotu, un krieviņš jūt, ka var gūt virsroku pār mani, sāk komandēt noteiktā, stingrā balss tonī: tūlīt, tūlīt pat no jūsu telefona visi dati – foto, videofaili, dokumenti, izraksti, pielikumi ar pilnu piekļuvi tiem, tas viss šobrīd pārsūtās uz citu telefonu. Lai to apturētu, mēs tagad veiksim jūsu konta atjaunošanu. Tas nepieciešams, lai atvienotu svešo iekārtu. Nākamais teikums ir vēl interesantāks: tālāk mēs veiksim sinhronizāciju un datu izmešanu uz citu ierīci. “Šobrīd sistēmā redzu, ka no jūsu telefona 30% datu jau pārsūtīti citai ierīcei. Tāpēc nav jāgaida, bet tas jāizdara tūlīt pat.” Ko lai es daru? Korporācija Google man tūlīt atsūtīšot paziņojumu. Mihails gan nepasaka, kā paziņojumu sūtīs – īsziņā vai e-pastā? Lai tad nu es pavelkot ar pirkstu pa ekrānu no augšas uz leju un apstiprinot šo paziņojumu. Skaidrs, ka ar to būtu atdevis savu telefonu Mihaila pārziņā. Te viņam atzīstos, ka strādāju medijos, un par tādiem kā viņš, krāpniekiem, rakstu. Žuļiks nav apstādināms, saka, ka tad jo vairāk man svarīgi, lai informācija nenoplūstu. Redzot sistēmā, ka man telefonā esot ap 600 bildēm un diviem tūkstošiem e-pasta ziņu. “Jūs saprotat, ka, ja visi šie dati nonāks krāpnieku rokās, kādas nopietnas …,” un te Mihails nevar piemeklēt piemērotu vārdu, tāpēc es viņam palīdzu, paturpinot teikumu, sakot “sekas” un nolieku klausuli…

Kāpēc šo sarunu publiskoju un pārstāstu? Pazīt ienaidnieku jau ir puse no uzvaras. Latvijā pērn četru lielāko komercbanku klientiem izkrāpti 12,7 miljoni eiro. Iespējams, ka līdz šī gada beigām izkrāptā summa būs lielāka, jo zagļi savas metodes uzlabo. Gadījumā ar Mihail, paziņojumu no it kā Googles es nesaņēmu. Ja nezināšanas dēļ būtu ļāvies, apstiprinājis paziņojumu, krāpnieku rokās nonāktu visi dati no telefona, tajā skaitā iespēja piekļūt bankas kontam. Cik man zināms, Google vai banka nekad nezvanīs klientiem un nebrīdinās par kaut kādām aizdomīgām darbībām.

Zemāk audioieraksts no sarunas: