Karam — nē!

Kopš ceturtdienas no troņa gāzts vīruss, kurš gandrīz divus gadus bija pasaules ziņu TOP numur viens.

Vakar no rīta Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēstīja, ka Krievija ir sākusi militāru operāciju Ukrainā un aicināja Ukrainas armiju “nolikt ieročus”. Šādu lēmumu viņš pieņēmis pēc Doņeckas un Luhanskas separātistu “lūguma”. Putins gan savā paziņojumā apgalvoja, ka Krievija negrasās okupēt Ukrainu, bet tajā pašā laikā brīdināja citas valstis neiejaukties, un brīdināja, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie smagām sekām, līdz ar to tas arī uztverams kā izaicinājums NATO. Ir pārtrūcis trauslais cerību pavediens, ka Putinā veselais saprāts uzvarēs.

Savu sušutumu par notiekošo Ukrainā vakar pauda arī vairāki “Staburaga” lasītāji. Viens no viņiem atgādināja krievu teicienu “Sila jestj, uma ņe nado” (“Spēks ir, prāta nevajag”), tas, viņaprāt, vislabāk raksturo Putina vakardienas lēmumu. Neatkarīgi no tā, kādā valodā runā katrā ģimenē, Ukrainas vārds tagad tiek pieminēts gandrīz katrā mājā. Jā, protams, ne visi domās vienādi par pieņemtajām sankcijām pret Krieviju, kā arī par to, kam taisnība — Krievijai vai Ukrainai, bet vienā visiem vajadzētu būt vienotiem, un tas ir: karam — nē! Tas ir kā ļauns murgs, ka mūsdienās Eiropā realitāte ir vārdi kara stāvoklis, bombardēšana, bumbu patversmes.

Ukrainas prezidents Zelenskis izsludinājis kara stāvokli visā Ukrainas teritorijā un vērsies pēc palīdzības pie starptautiskās sabiedrības. Krievijas karaspēks šķērsojis Ukrainas robežu arī ārpus Donbasa, tajā skaitā no Baltkrievijas puses. Satraukta par sava paziņas likteni ir kāda koknesiete. Vēl pagājušajā nedēļā viņš pa tālruni no Kijevas stāstīja, ka pie viņiem viss mierīgi, bet vakar viņa telefons klusēja.

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba vakar televīzijā teica: “Notiek uzbrukums mierīgām Ukrainas pilsētām. Tas ir agresijas karš. Ukraina aizstāvēs sevi un uzvarēs. Pasaule var, un tās pienākums ir apturēt Putinu. Pienācis laiks rīkoties.”

Es zinu tikai to, ka neviena mamma savu dēlu neaudzina ar domu, lai viņu redzētu cinka zārkā. Viņa grib mazbērnus. Un karā nekad nebūs uzvarētāju, uzvarēt var tikai ar garaspēku. It kā ļoti vienkārši, bet, izrādās, tomēr neiespējami.