Jauns mācību gads, jauni izaicinājumi. Skolotāji — izglītības pamats un balsts

Ir sācies jauns mācību gads, kas arī šoreiz nesīs pārmaiņas izglītības iestādēs. Par tām un uzdevumiem, kas jāsasniedz nākamajā mācību posmā, plašsaziņu pārstāvjus informēja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.

Summa, ar kuru var piesaistīt profesionāļus

Kā pirmo prioritāti ministre minēja skolotājus, kuri ir izglītības pamats un balsts.

— Tas ir uzsvars uz pedagogu konkurētspēju darba tirgū, šīs profesijas prestiža celšanu sabiedrībā. Uz jautājumu, kas tad nepieciešams, lai to mainītu, viena no atbildēm noteikti ir atalgojums, jo cilvēki izvēlas profesijas, kur var nopelnīt iztiku. Atalgojuma izmaiņas skolotājiem ir notikušas, un kopējais naudas apjoms, kas ienācis izglītībā, ir ap 300 miljoniem eiro, un no tiem 75 procenti ir skolotāju atalgojumam. Izglītības nozarē strādājošie ilgu laiku bijuši tie, kuriem nav tik augsts atalgojums, bet nu šī pozīcija pamainījusies. Tomēr, lai redzētu jaunu cilvēku papildinājumu izglītībā, svarīgi ir iesākto turpināt. Ministrijas ieskatā, skolotāju algai jābūt 2500 eiro, un neesmu no šīs domas atteikusies, jo tā ir summa, ar kuru varam piesaistīt profesionāļus. Tomēr jārēķinās, kāda valstī ir ekonomiskā situācija, — teica Anda Čakša.

Izveidots metodiskais centrs

Viņa atzina, ka gan atalgojums, gan citi aspekti cieši saistīti ar jauno izglītības finansēšanas modeli “Programma skolā”, jo esošais “nauda seko skolēnam” nosaka finansējuma plūsmu pēc iedzīvotāju skaita konkrētajā pagastā, pilsētā un novadā. Līdz ar to, ja skolēnu skaits kādā vietā ir mazāks, skolotāju daudzums un līdzekļi vajadzīgi tikpat kā citur, kas nav līdzvērtīgi. Līdz ar to jāveic finansēšanas modeļa maiņa, kas noteiks gan skolotāja slodzes sadalījumu, gan atalgojumu un nepieciešamā atbalsta personāla nodrošināšanu, klašu salikumu, lai panāktu izglītības efektivitāti. Šim modelim būtu jāstājas spēkā no nākamā gada septembra.

Runājot par skolotāju sagatavotību, īstenots liels projekts, izveidojot metodisko centru, kas ietver trīs lielas funkcijas — materiālu sagatavošanu skolām, profesionālo atbalstu pedagogiem metodiskajā darbā un darbu ar talantiem. Ministre atzina, ka tas ir nepadarītais darbs, kas palicis nepaveikts, īstenojot projektu “Skola 2030”, jo nebija tam nodrošināta skolotāju sagatavošana.

Arī pašvaldībām ir iespēja atbalstīt skolotājus, kuri nedzīvo darbavietas tuvumā, kompensējot transporta un mājokļa izdevumus. Šis likumprojekts jau nonācis Saeimā, lai izmaiņas varētu stāties spēkā, — teica Anda Čakša.

Izaicinošākā būs vērtēšanas sistēma

Jau pērn skolās sākās projekts “Vienota skola”, kas turpināsies arī šogad, kad mācības tikai valodā sāks 2., 5. un 8. klase. Pirmsskolas izglītības iestādēs mācību darbs jau notiek latviešu valodā, un pēc gada tas būs arī visos skolas posmos. Bērniem arī bija iespēja jau pamatskolā atteikties no krievu valodas mācīšanās kā otrās svešvalodas. To izdarījuši daudzi, kas liek saspringt skolām, meklējot atbilstošus pedagogus citu svešvalodu mācīšanai. Anda Čakša atzina, ka viena no iespējām būtu skolām dalīties ar pedagogiem. Izskanēja gan iebilde, ka daudz vairāk skolotāju vēlējās pārkvalificēties, bet ne visiem atbilstošajos kursos pietika vietas, uz ko ministre aicināja sazināties ar metodisko centru, lai rastu risinājumu, jo svešvalodu skolotāji ir vajadzīgi.

Šajā mācību gadā uzsvērtas divas būtiskas lietas, domājot par valsts drošību.

No 1. septembra visās skolās sākas aizsardzības mācība, ko nodrošina jaunsardzes instruktori. Otrā — vēsturi un sociālās zinības vidusskolēniem mācīs kā atsevišķus priekšmetus. Tam jau izstrādātas attiecīgas programmas, un ministre uzskata, ka šajos priekšmetos skolotāju netrūks.

Visticamāk, izaicinošākais jaunums būs jaunā skolēnu zināšanu vērtēšanas sistēma, kuru bija paredzēts ieviest jau pagājušajā gadā, tomēr atlika. Tā būs formatīvā, diagnosticējošā, monitoringa un summatīvā. Anda Čakša atzina, ka ar šo vērtēšanas sistēmu bērniem centīsies mācīt nopietnāk attiekties pret mācībām, jo pārbaudes darbu varēs labot vienu reizi.

Ne šķērslis, bet iespēja

Vēl no pārceltajām lietām šajā mācību gadā tomēr stāsies spēkā norma, ka 9. klasi varēs beigt, ja skolēns eksāmena nokārtošanai iegūst 15%, bet vidusskolā — 20%. Ministre uzskata, ka šīs “latiņas” celšana skolēniem nebūs šķērslis, bet iespēja parādīt savas zināšanas.

Izskanēja arī jautājums, ko darīt tiem jauniešiem, kuri nenokārto eksāmenus. Ministre atzina, ka, runājot par 12. klases beidzējiem, šogad iecerējusi detalizētāk vērtēt, kas nogājis greizi, kāpēc jaunieši nav nokārtojuši eksāmenus, ja tomēr sekmīgi uzņemti vidusskolā. Šajā gadījumā pēc papildu mācībām eksāmenu var atkārtot. Ja valsts pārbaudījums nav nokārtots 9. klasē, ministre informēja, ka šobrīd scenāriji ir vairāki — skolēns var izvēlēties individuālo programmu un apgūt tikai to, ko nav nokārtojis, vēlreiz iziet pilnu 9. klasi, kā arī doties uz kādu no pilotprojektā izraudzītajām profesionālajām skolām, mācoties arodu un papildus to, kas nav apgūts 9. klasē.

— Vispirms gan jāizvērtē, kur ir problēma, kāpēc jaunietis nav varējis sekmīgi nokārtot eksāmenus, un, saprotot to, piedāvāt risinājumu, — uzsvēra Anda Čakša.

Sarunā viņa pieskārās arī skolu tīkla sakārtošanas jautājumam, aicinot pašvaldības raudzīties uz resursiem, kas tām ir, kā labāk tos izmantot. Viņa arī uzsvēra, ka, organizējot to, nedrīkstētu pieļaut, ka bērniem ceļš uz skolu ir ilgāks par 30 minūtēm.

— Skolas izvēle ir būtiska, un vecākiem, to izvēloties, ir svarīgi gūt pārliecību, ka bērns tur iegūs tieši to, kas nepieciešams, un iespējas visiem būs vienādas. Tas ir galvenais modeļa “Programma skolā” uzdevums, jo šobrīd ir vērojama tendence, ka jaunieši vidējā izglītības posmā jau paši izvēlas doties uz mācību iestādēm, kur nodrošina viņam vajadzīgos padziļinātos kursus, — atzina izglītības un zinātnes ministre.

Ārpus mācībām šī mācību gada uzsvars ir gatavošanās 13. Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kas klātienē nav notikuši desmit gadus. Šajā laikā izaugusi vesela paaudze, kas nav piedzīvojusi šos svētkus, tāpēc organizatori īpaši piestrādā, lai tie izdotos grandiozi un spilgti.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”