Jaunjelgavietis Armands Auziņš uz barikādēm raudzījās televīzijas acīm 

Dienā, kad pie Iekšlietu ministrijas notika šaušana, Armands bija Zaķusalā. “Panorāmas” studijā bija žurnāliste Velta Puriņa. No tehniskajiem darbiniekiem viņi bija palikuši divatā, abus pārējos kolēģus palaida mājās — likās, būs mierīgs vakars. Te šķita kaut kas dīvains, un otrs kolēģis aizgāja pie torņa strādāt uz pārvietojamo televīzijas mašīnu. Armands aparātu telpā palika viens. “Mums bija četras kameras, divas visu laiku bija ieslēgtas. Kad tās sāka pārkarst, vajadzēja slēgt otras un izslēgt visus prožektorus, lai nekarsētu telpu. “Panorāma” sākās kā parasti. Ēkai otrā pusē, kas ir uz Rīgas centru, bija tā saucamā centrāle — pēdējā telpa, no kuras visi raidījumi “gāja gaisā”. Tā padomju laikā bija kontroles vieta. Ja kaut ko “nepareizi” sāka runāt, tad centrālē visu izslēdza ārā. Pēkšņi piezvanīja centrāles darbiniece: “Armand, atnāc, kaut kas zib pa gaisu!” Aizgāju pie viņas un uzreiz sapratu — tās bija trasējošās lodes. Atnācu atpakaļ. “Panorāmas” režisors bija Edgars Falks, nu jau viņš ir citā saulē. Piegāju pie viņa un pateicu, ka pilsētā kaut kas notiek, šauj. Atgriezos savā darba telpā. Mums bija caurspīdīgie logi, redzēju, ka citās telpās zvana telefoni. Tad arī Velta Puriņa paziņoja, ka pie Iekšlietu ministrijas notiek šaušana.”