Ivetas Skabas nedēļas pārdomas: Kādam prieks, kādam — atvadas

Aizvadīta pirmā astronomiskā rudens nedēļa. Neraugoties uz to, ka daždien uzspīdēja saule, pūta mērens vējš un varēja izbaudīt jauku rudens dienu, gribi vai nē, bet domas aizzogas gaidāmās ziemas virzienā.
Iespējams, drūmāku noskaņojumu rada drēgnie dzīvokļi un iestāžu kabineti. Mājās, kad vairs nav izturams, slēdzam elektrisko sildītāju. Man nebūtu iebildumu, ja pieslēgtu apkuri. Iespējams, naudas ziņā daudz neatšķirtos. Elektriskais sildītājs nespēj aizstāt centrālo apkuri. Pēc tam jānovērš pelējums un jātiek galā ar “atlēkušajām” tapetēm. Jāmaksā meistaram par darbu un veikalā par materiāliem. Ja vēl gadās saslimt, atkal lieki izdevumi. Tādēļ arī esmu par apkuri.
Pagājušajā nedēļā aizkraukliešiem nācās paciest neērtības atslēgtā karstā ūdens dēļ. Ja tas būtu noticis, kad ārā bija +30, nebūtu tik nepatīkami. 30. septembrī karsto ūdeni tā arī nesagaidījām, pat sestdienas rītā tā vēl nebija, vien parādījās ap pusdienlaiku. Šķiet, jau bijām aizmirsuši, kā ir, ja vairākas dienas nav karstā ūdens un ja tas jāsilda katlos. Taču jācer, ka siltumapgādes uzņēmumā visas iekārtas darbosies, kā nākas, un teju nedēļu bez karstā ūdens, vismaz vēsākajos gadalaikos, nedzīvosim.