Dzīve piedāvā dažādas iespējas: pļaviņiete Īrisa Zālīte prieku rod katrā nodarbē

Īrisa Zālīte par sevi saka tā — pēc izglītības dārzniece, pēc aicinājuma biškope, bet dzīvē iznācis apgūt arī citas prasmes. Viens no tiem bijis arī kultūras darbs — interesants un aizrautīgs. Tagad dzīve viņu atvedusi uz Pļaviņām, kur enerģiskā sieviete rod prieku dažādos vaļaspriekos. Tā ir arī literatūra, un Īrisa ir aktīva Pļaviņu bibliotēkas Lasītāju klubiņa dalībniece. Par to visu saruna ar viņu.
Uz dravu ar grāmatu padusē
— Kam darba izvēlē dota priekšroka — izglītībai vai aicinājumam?
— Atskatoties uz savu dzīvi, vispirms to raksturoju, ka esmu dažādu reformu upuris, jo tās daudz ko dzīvē pagrieza citā virzienā. Tomēr padomājot, sapratu, ka neesmu upuris, bet visu pieredzēto reformu produkts, kas deva citas iespējas. Pirmā mani skāra, kad pēc vidusskolas gribēju studēt medicīnu. Mācības trāpījās laikā, kad ieviesa eksperimentu — vidusskolas programmu apgūt divos, nevis trijos gados. Pabeidzām, bet iestāšanos augstskolā tas ietekmēja, jo divgadniekus tomēr atsijāja. Kad netiku augstskolā, gadu pastrādāju slimnīcā par sanitāri. Tomēr arī otrajā gadā netiku studēt un sapratu, ka jāiet mācīties kaut ko citu. Izvēlējos dārzkopību Bulduros. Pabeidzot tehnikumu, meklēju darbu kolhoza “Selga” dārzniecībā Klintainē, bet tobrīd tur darbinieku nevajadzēja.