Agita Grīnvalde-Iruka
Rīt ( 22. janvārī) Aizkrauklē durvis vērs unikāla izstāžu zāle, kurā varēs apskatīt aizkrauklietes Marijas Maļinovskas krustdūrienā izšūtās ikonas.
Zīmējumus ved no Ukrainas
Marija pēc tautības ir ukrainiete, taču jau 42 gadus dzīvo Aizkrauklē. Ar dažādiem rokdarbiem viņa nodarbojas jau kopš bērnības, taču ar ikonu izšūšanu aizrāvusies pēdējos 14 gadus. “50 gadu jubilejā jaunākā māsa, kas dzīvo Ukrainā, uzdāvināja man krustdūrienā izšūtu ikonu, taču vienā maliņā tā īsti nebija pabeigta līdz galam. Nolēmu to pabeigt, un šis darbs mani aizrāva,” stāsta Marija. Viņa vismaz pāris reižu gadā dodas uz dzimto pusi, kur dzīvo viņas mamma, māsa un brālis, un no katra brauciena pārved ikonu izšūšanas pamatnes, grafiskos zīmējumus un diegus, lai taptu kārtējais darbs. Tie ir smalki un rūpīgi darināti izšuvumi, kādus otrus neatrast. “Esmu izšuvusi visus darbus, kādi atrodami izšūto ikonu katalogos, ko esmu atvedusi no Ukrainas,” stāsta Marija. Ukrainā šāda svētbilžu izšūšana ir diezgan populāra. Latvijā dažādās izstādēs biežāk redzami izšūti ziedi, dzīvnieki, dabasskati, taču izšūtas ikonas nav manītas.Marija ir pareizticīgā un apmeklē dievnamu Jēkabpilī un Jaunjelgavā.
Viss notiek tā, kā tam jānotiek
14 gadu laikā, kopš Marija ar to nodarbojas, sakrājies vairāk nekā 70 darbu. Izšūtās svētbildes lielākoties glabājušās mājās plauktos, uz skapjiem, arī darbā. “Man visu laiku galvā bija doma, ka varētu tos kaut kur izlikt, lai nekrāj putekļus, lai cilvēki var apskatīties. Domāju, varbūt mājās vienu istabu iekārtot, bet tas nebija risinājums. Kad pēdējo reizi biju Ukrainā, mamma man jautāja, vai es apmeklēju baznīcu? Un es atbildēju — veidošu pati savu! Atbraucu mājās un ieraudzīju sludinājumu, ka pārdod dzīvokli pirmajā stāvā, kur kādreiz bija veikals. Apskatījos telpas un sapratu, ka šī ir ļoti piemērota vieta izstāžu zāles izveidei,” stāsta rokdarbniece. Viņa atklāj, ka, iekārtojot un atsvaidzinot telpas, visu gribējies darīt pašai. Vien dažas lietas, ar kurām pati netika galā, palīdzēja paveikt tuvinieki. “Viss notika ātri un man tik labvēlīgi,” smaidot piebilst Marija. Viņa saka — liktenīga sakritība vai Dieva griba, domājiet, kā gribat. Par to, ka kāds augstāks spēks sargā Mariju un viņas radītos darbus, liecina arī pirms vairākiem gadiem mājās notikušais ugunsgrēks. “Dzēšot mūsu mājas jumtu, ugunsdzēsēji iztukšoja trīs automašīnas cisternas ar ūdeni. Salēja visu māju, taču mani darbi palika neskarti. Vēlāk draugi un paziņas jautāja, vai ikonas nesabojāja, un es droši atbildēju, ka viss ir kārtībā. Pēc ugunsgrēka man ieteica kādu no darbiem pārdot, lai iegūtu naudu mājas remontam, bet es nespēju.”
Dāvana no katoļu priestera
Daudzi Mariju Maļinovsku pazīst kā frizieri, taču nu jau kādu laiku meistare ir pensijā. “Manu izvēli ietekmēja kovids. Pagājušā gada pavasarī aizliedza strādāt, telpu dezinfekcijai vajadzēja izmantot ķīmiskos līdzekļus, kas nav labvēlīgi manai veselībai, tāpēc nolēmu doties pensijā.” Iespējams, daudzi klienti frizētavā manījuši Mariju ar izšuvumu rokās vai turpat līdzās noliktu kādu iesāktu darbu, jo rokdarbiem izmantots katrs brīvais brīdis, arī darbā. Tieši tādā veidā arī ziņa par izšūtajām ikonām savlaik nonākusi ausīs katoļu priesterim Viktoram Stulpinam, kurš agrāk kalpoja Aizkraukles katoļu draudzē. Ieraudzījis Marijas darbus, viņš aicināja rokdarbnieci tos izstādīt katoļu baznīcā. “Tajā laikā biju izšuvusi tikai deviņas ikonas. Nebija daudz, taču piekritu. Vēlāk priesteris stāstīja, ka cilvēki dievnamā pie maniem darbiem ilgi stāvējuši un tos aplūkojuši. No kāda brauciena uz Krieviju priesteris man atveda divus zīmējumus ikonu izšūšanai. Tie gan bija domāti izšūšanai ar mašīnu, tāpēc veikt šo darbu ar rokām bija ārkārtīgi sarežģīti. Taču centimetru pa centimetram es tiku ar tiem galā. Domāju, ka priesteris Viktors tos vēlēsies paturēt sev, un piedāvāju viņam to, taču viņš atteica, ka vedis tos man, manai kolekcijai. Tā tie arī manā kolekcijā apskatāmi,” stāsta aizkraukliete.No pēdējā brauciena uz Ukrainu gan Marija jaunus zīmējumus neatveda. Tagad modē nākušas pērlīšu gleznas, tajā skaitā arī svētbildes, tāpēc zīmējumi izšūšanai vairs nav tik viegli nopērkami. Taču Marijai šī tehnika nav pie sirds, katrā ziņā tā noteikti nav piemērota ikonu veidošanai. Pērlīšu gleznas iznāk smagnējas un nedabīgas. Marija saka, ka mēģinās izlīdzēties ar zīmējumiem, kas atrodami internetā. “Aizvedīšu uz izstāžu zāli datoru, lai varu strādāt,” piebilst rokdarbniece.
Domājams ka māja ir apdrošināta.