Daugavas posmā no Jēkabpils līdz Zeļķiem trešdienas vakarā izsludināts sarkanais plūdu brīdinājums

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs informē, ka šodien ledus masas intensīvi blīvējas Pļaviņu ūdenskrātuves augšdaļā, tāpēc ūdenslīmenis turpinās paaugstināties Daugavas posmā Jēkabpils – Zeļķi.

Ūdenslīmenim paaugstinoties, šajā posmā gaidāma plašu teritoriju applūšana.

Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP) trešdienas vakarā informēja, ka Jēkabpilī ūdens līmenis sasniedzis tādu atzīmi, kas nav bīstama Jēkabpils pilsētai, taču lejpus Jēkabpils – Sakā, Salā, Salas ciemā, Gravānos un Krustpils pagastā – situācija esot sarežģītāka, jo Zeļķu tilta apkārtnē ūdens līmenis pārsniedzis 9 metrus virs noteiktās nulles atzīmes.

Sakas salā zemākās vietas jau atgrieztas no ārpasaules, vairākām mājsaimniecībām ir atslēgusies elektrība. Gravānos daudzdzīvokļu mājām ir atslēgta apkure, jo ir atslēgta katlumāja un elektrība.

Piebraucamie ceļi šobrīd daudzās vietās ir zem ūdens un neesot izbraucami. Zemākās vietas pārplūdušas un cilvēkiem tur palikusi gan iedzīve, gan mašīnas ir palikušas zem ūdens, jo, iespējams, viņi nebija pārliecināti par šādu ūdens uzplūdumu tieši šajā ciemā, informēja mērs. Salas ciemā arī vairākas mājsaimniecības ir tuvu applūšanai. Pļavas un palienes ir applūdušas diezgan lielos apjomos, pārplūdusi Pelītes upe, kā arī Ziemeļsusēja.

Krustpils pagastā applūduši teju visi ceļi, kas ved tālāk uz Prižiem, bet tur applūdušas ap desmit mājsaimniecības, kas “šobrīd teorētiski netiek laukā no izveidojušās salas, jo ceļi ir applūduši”. “Ar šo mājsaimniecību iedzīvotājiem uzturam kontaktu. Šajās mājsaimniecībās ir atslēgusies elektrība, bet visu informāciju esam nodevuši “Sadales tīkli”, lai izvērtētu, kur var pieslēgt elektrību atpakaļ, kur tas tomēr nav iespējams,” klāstīja Ragainis.

Apsekojot novada teritoriju, konstatēts, ka posmā Jēkabpils-Sala izskalots krasts pie ūdens ņemšanas vietas. Iedzīvotāji lūgti šai vietai netuvoties.

“Ledus masu kā tādu nav, uz augšpusi ūdens līmenis pat krītas. Lai gan ledus Daugavā nav, ūdens apjoms ir milzīgs. Tas saistīts gan ar lietu, gan ar pieplūstošajām mazajām upītēm un droši vien atkūstošajiem ledus sasalumiem. Līdz ar to ūdens apjoms, kas šobrīd iet cauri Sakas upi, ir krietni krietni lielāks, nekā tas bija pagājušā gada ziemā. Ja nebūtu šī sablīvējumu no Zeļķiem līdz Pļaviņām, tad noteikti, ka tāds ūdens apjoms aizietu un applūstu krietni mazākas vietas,” piebilda Ragainis.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna saka, ka plūdu draudi tuvāko dienu laikā saglabāsies. Viņš norādīja, ka šogad lielākās problēmas plūdu dēļ varētu rasties iedzīvotājiem pie Daugavas, Pļaviņu – Jēkabpils posmā.

Savukārt augstāk, Augšdaugavas novadā, plūdu draudu līmenis nav tik augsts.

Plūdu draudi tuvāko dienu laikā saglabāsies. Viņš norādīja, ka šogad lielākās problēmas plūdu dēļ varētu rasties iedzīvotājiem pie Daugavas, Pļaviņu – Jēkabpils posmā.

Savukārt augstāk, Augšdaugavas novadā, plūdu draudu līmenis nav tik augsts. Arī Ogres upē, kur citu gadu bijuši plūdi, šogad, visticamāk, plūdu nebūšot.

Visticamāk, plūdu draudi varētu saglabāties kādu nedēļu.

Latvijā sniegs faktiski esot nokusis un turpmākās dienas gaisa temperatūra vairs nebūs tik augsta, līdz ar to ūdens pieplūdums upēs nebūs tik liels.

Daugavā Baltkrievijas un Krievijas teritorijā sniega sega vietām esot pat biezāka par 20 centimetriem. Taču sniega kušana tur nebūšot tik strauja, lai radītu bīstamību ūdens līmeņa straujam kāpumam Latvijā.

Vīksna arī norādīja, citviet Latvijā plūdu draudu pagaidām neesot. Kurzemē upes no ledus esot atbrīvojušās, Lielupē arī ledus ir izgājis. Ūdens līmenis gan Lielupē vēl saglabāšoties augsts, jo ūdens pietece esot liela. Līdz ar to varētu būt applūdušas zemākās vietas un palieņu pļavas.

LETA