Cik ilgi vēl?

Pirms gada 24. februārī pulksten 5 rītā sākās Krievijas karš pret Ukrainu. Kara pirmajās nedēļās, vēlāk arī mēnešos, prognozes bija optimistiskas, Ukrainas spēki veiksmīgi atsita okupantus. Daudzi, tajā skaitā militārie eksperti, izteica pieņēmumus, ka vēl mēnesis un šis murgs beigsies. Pagājis gads. Nedēļu pirms melnā datuma, 24. februāra, prognozes par to, kā okupanti atzīmēs šo zīmīgo dienu, bija no optimistiskām līdz klaji pesimistiskām. Masveida uzbrukuma nebūs vai, pretēji, ukraiņi pieredzēs vēl nebijušu slaktiņu. Kad lasīsiet šo rakstu, visticamāk, atbilde būs zināma. Šonedēļ nenoslinkoju un noklausījos visu divas stundas ilgo Krievijas prezidenta Putina uzrunu Federālajai sapulcei. Vienā teikumā tās saturs — Krievijā viss ir labi, būs vēl labāk, karš turpinās. Urā! Par uzvaru! Tiesa, vārdu “karš” tas monstrs nelieto, bet kara terminoloģiju gan — “fronte”, “aizmugure” utt. Noliks šogad pārējā pasaule uz ceļiem Krieviju vai nē? Dažādu ekonomikas analītiķu, piemēram, Sergeja Gurijeva intervijā telekanālam “Lietus” teiktajā saklausāms optimisms. Krievijā palielinājies budžeta deficīts, ietekme ir arī naftas cenas griestu noteikšanai pasaulē. Starp citu, to būs pamanījuši arī visi, kas pērk degvielu. Šonedēļ degvielas cena samazinājās par 10 centiem uz litru.

Kāds būs šī 21. gadsimta lielākā militārā konflikta iznākums? Domāju, ka šobrīd neviens skaidru atbildi nepateiks. Mana vīzija: tuvāk ziemai kādā mazā Ukrainas ciematā, netālu no Krievijas robežas, abu armiju virspavēlnieki apsēžas pie galda un paraksta… mierizlīgumu vai kapitulācijas aktu. Ukraina, pēc šīs valsts prezidenta kancelejas vadītāja Mihailo Podoljaka teiktā, līdz pērnā gada decembrim bija zaudējusi 13 tūkstošus savu kareivju. Pēc ANO aplēsēm, līdz šī gada februārim gājuši bojā vismaz septiņi tūkstoši Ukrainas civiliedzīvotāju, bet vairāk nekā 11 tūkstošu ievainoti. Maz ticams, ka pēc tā visa Ukraina piekritīs kompromisam. Līdz tam, ņemot vērā neseno ASV prezidenta vizīti Kijivā un apsolīto iespaidīgo militārās tehnikas nodošanu Ukrainas rīcībā, tuvākajā laikā notiks pamatīgs uzbrukums Krievijas puses spēkiem. Joprojām ticu veselā saprāta un labā triumfam pār ļauno. Tikai kremt, ka mēs, Latvijā dzīvojošie, nespējam būt vienoti, kad tepat netālu no Krievijas izšautās spārnotās raķetes izdzēš dzīvības. Joprojām ir tādi, arī Aizkraukles novadā, kas labprāt bučotu Putina roku, izplata sazvērestības teorijas par bioloģiskajiem ieročiem, nesaprot, kādēļ jāignorē Krievijas sportisti, un sauc Latviju par neizdevušos valsti.