Cigarešu izsmēķi ir izplatītākā piesārņojošā atkritumu vienība pasaulē. Tie ir redzami visur — pludmalēs, mežos, pļavās, upēs, pilsētās, laukos, kapos utt., un liela daļa smēķētāju nemaz neapzinās, ka tie ir videi bīstami atkritumi. Šis šķietami nelielais atkritums patiesībā rada milzīgu piesārņojumu — nomest zemē izsmēķi ir pat kaitīgāk nekā izmest plastmasas glāzi, pudeli vai maisiņu, jo līdz ar cigaretes plastmasu dabā nonāk arī tās filtrā uzkrātās kaitīgās vielas. Turklāt izsmēķis, nonācis dabā, sadalās mikroplastmasas šķiedrās aptuveni 15 gadus, turpinot šajā laikā piesārņot vidi un radīt riskus augsnes auglībai un cilvēka veselībai.

Cigaretes izsmēķis sastāv no filtra (plastmasas), papīra, pelniem, tabakas, darvas, tvana gāzes utt. Katru gadu vidē nonāk aptuveni 800 000 tonnu izsmēķu, tādējādi kopā ar plastmasu vidē nonāk vairāki miljonu tonnu smago metālu.

Cigaretes filtrs kalpo kā sūklis, kas absorbē kaitīgos savienojumus, tāpēc tajā tiek uzglabāts milzīgs “kokteilis” ķīmisko vielu. Ja izmēķis netiek pareizi utilizēts, tas rada piesārņojumu un apdraud visu dzīvo.

Lai izsmēķi nenonāktu dabā un to neapdraudētu, tie ir jāmet sadzīves atkritumu urnā vai konteinerā.

Mazs atkritums, liels piesārņojums

Katrs vidē vai ūdens aprites sistēmā nonākušais izsmēķis patiesībā ir liela problēma, jo tas satur kaitīgas vielas — smēķēšanas laikā cigaretes filtrs absorbē vairāk nekā 4000 kaitīgo savienojumu. Turklāt filtrā esošās plastmasas daļiņas nonāk dzīvnieku, zivju un putnu organismā, negatīvi ietekmējot to veselību un dzīvotspēju. Savukārt toksiskās vielas, piemēram, nikotīns, smagie metāli un citas ķīmiskas vielas, var izskaloties augsnē un ūdeņos, piesārņojot ekosistēmas un radot draudus cilvēku veselībai.

Viens izsmēķis var piesārņot līdz 1000 litriem ūdens, kas ir aptuveni piecas vannas. Savukārt viens izsmēķis uz litru ūdens ir nāvējoša deva zivīm un jauniem gliemežiem. Tāpat nikotīns ir ļoti bīstams kukaiņiem, ietekmējot to populācijas un vides veselību kopumā. Vēsturiski tas tika izmantots kā dabīgs insekticīds, ar ko tika iznīcināti kaitēkļi. Nikotīna un tā atvasinājumu toksiskums ir īpaši bīstams bitēm un citiem apputeksnētājiem, kas ir vitāli svarīgi ekosistēmu funkcionēšanai.

“Diemžēl cilvēku neapdomības rezultātā izsmēķi ir kļuvuši par tik neatņemamu vides sastāvdaļu, ka ar tiem sākuši “rēķināties” arī putni, jo ir atsevišķas putnu sugas, kas, lai pasargātu ligzdas no parazītiem, ir sākušas ievīt tajās izsmēķus,” saka ražotāju atbildības sistēmas uzņēmuma “Zaļā josta” tirdzniecības vadītājs Mārtiņš Eglīte.

Turklāt cigarešu izsmēķu kaitīgās vielas var uzņemt cilvēks, ēdot zivis vai jūras veltes, kas bijušas piesārņotā ūdens tilpnē, uzņemot pārtikā augus, kas auguši zemē, kurā izmesti izsmēķi u.tml.

Cigarešu izsmēķus nekādā gadījumā nedrīkst izmest arī notekā, jo tālāk tie var nonākt dabā, piesārņojot ūdens resursus, negatīvi ietekmējot ūdens kvalitāti un apdraudot dzeramā ūdens avotus un ūdenī mītošās radības.

Izsmēķus dabā biežāk izmet vīrieši

Smēķētāju īpatsvars Latvijā ir viens no lielākajiem Eiropā — statistikas aģentūras “Eurostat” 2021. gadā apkopotie dati liecina, ka cigaretes ikdienā lieto 22,1% iedzīvotāju vecumā virs 15 gadiem. Vairāk smēķē tikai Bulgārijā (28,7%) un Grieķijā (23,6%).

Pērn uzņēmuma “Zaļā josta” un konsultāciju kompānijas “AC Konsultācijas” veiktajā aptaujā noskaidrots, ka ne visi aptaujātie smēķētāji apzinās tabakas izstrādājumu filtru kaitīgo ietekmi uz vidi — apgalvojumam, ka izsmēķi satur videi kaitīgas vielas, ir bīstami augiem un dzīvniekiem, aptaujā piekrita 86% respondentu. Vienlaikus gandrīz visi aptaujātie jeb 96% piekrita apgalvojumam, ka izsmēķi piegružo vidi, rada netīrību un ir neestētiski.

Minētās aptaujas rezultāti arī atklāj, ka 27% smēķētāju mēdz izmest cigarešu izsmēķus notekā, aprakt tos smiltīs vai sniegā, tā cenšoties nepiegružot vidi, taču 8%–9% izsmēķi nereti norok zemē — vietās, kur jau ir piegružots vai tuvumā nav atkritumu tvertnes. Izsmēķus tiem nepiemērotās vietās, piemēram, notekā, smiltīs vai sniegā, biežāk atstāj vīrieši. Šo faktu apstiprinājis 41% no aptaujātajiem vīriešiem un 24% no aptaujātajām sievietēm. Arī cilvēki, kuri nav ieguvuši augstāko izglītību, biežāk norāda, ka mēdz izmest izsmēķus tiem nepiemērotās vietās.

Svarīgs nosacījums videi draudzīga uzvedības modeļa stiprināšanā — atbilstošas infrastruktūras izveidošana Izsmēķu piesārņojums kļūst par arvien būtiskāku vides problēmu. Tāpēc situācijas uzlabojumi vietējā līmenī meklējami kombinētos risinājumos — svarīga ir ne tikai tabakas izstrādājumiem paredzētās infrastruktūras uzlabošana un kontroles pasākumi, bet arī aktīva iedzīvotāju izglītošana, jo speciālas urnas nav iespējams izvietot visur. Infrastruktūras izveide ir pietiekami dārga un nedos efektu, ja smēķētājiem nebūs izpratnes, kāpēc tā būtu jāizmanto.

Vienlaikus minētā aptauja liecina, ka pieejama infrastruktūra varētu būt risinājums tam, lai izsmēķi nenonāk vidē. Proti, 66% no aptaujātajiem norādīja, ka izmest izsmēķus tiem paredzētajās vietās biežāk motivē tas, ka atkritumu urna ir viegli pamanāma un atrodas tuvu.

“Smēķēt vai nē — tā ir katra paša izvēle, bet ikvienam būtu jāuzņemas atbildība par paša radītajiem atkritumiem, tai skaitā izsmēķiem, izmetot tos sadzīves atkritumu tvertnē. Ja tuvumā tādas nav, būtu tomēr jāpaņem līdzi kastīte, kurā salikt izsmēķus, vai pārnēsājamie un slēdzamie pelnu trauki, lai pēc tam tos izmestu tuvākajā atkritumu konteinerā vai urnā,” saka Eglīte.

Arī tabakas izstrādājumu ražotājiem jāuzņemas atbildība par vides tīrību

Kārtība par ražotāju atbildības sistēmas ieviešanu tabakas izstrādājumu ražotājiem noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr.781 “Noteikumi par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas izveidi un piemērošanu plastmasu saturošiem izstrādājumiem”. Ražotāja atbildības princips paredz, ka tabakas izstrādājumu ražotājiem finansiāli vai organizatoriski jāatbalsta efektīva to atkritumu savākšana, kas radušies no apgrozībā laistās preces.

Liela loma minētās sistēmas iedibināšanā ir pašvaldībām un atkritumu apsaimniekotājiem, kuri rūpējas par atkritumu savākšanu un apsaimniekošanu, ievieš atbilstošu infrastruktūru, kā arī sniedz atskaites par paveikto.

Tomēr Latvijā ražotāju atbildības sistēma paredz, ka tās dalībnieki uzņemas atbildību tikai par publiskajā teritorijā nomestajiem izsmēķiem, bet nav iestrādāts risinājums, ko darīt ar vēsturisko piesārņojumu un ka tabakas izstrādājumu ražotājiem vajadzētu atbildēt par visu ievesto produktu apjomu.

“Šobrīd ir daļa piesārņojuma, par ko neviens neatbild, taču vienlaikus tas nekur nepazudīs, tikai pārveidosies mikroplastmasā, kas piesārņos augsni un ūdeņus. Šeit risinājums būtu jārod visiem kopā — vides ekspertiem, valstij, tabakas izstrādājumu izplatītājiem un pašvaldībām,” stāsta Eglīte.

Autors: Mārtiņš Eglīte, SIA “Zaļā josta” tirdzniecības vadītājs

Aptauju par smēķētāju uzvedību un tabakas izstrādājumu lietošanas paradumiem pēc “Zaļās jostas” pasūtījuma 2023. gadā veica “AC Konsultācijas”, tiešsaistē aptaujājot 817 RESPONDENTUS VECUMĀ NO 18 LĪDZ 78 GADIEM. Datu analīzē tika iekļautas 513 derīgas anketas, ko aizpildīja personas, kuras ir pilngadīgas un smēķē.

Urnu uzstādīšana problēmu neatrisinās

No 1. janvāra Latvijā darbojas ražotāju paplašinātās atbildības sistēma tabakas izstrādājumiem ar filtriem. Izstrādātajos noteikumos ir formula, kas ļauj noteikt, cik daudz naudas pienākas no tabakas izstrādājumu ražotājiem katrai pašvaldībai.

GINTA GRINCĒVIČA

Formulas noteicošais faktors ir administratīvajā teritorijā deklarēto iedzīvotāju skaits, un tiek izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes dati. Jo iedzīvotāju vairāk, jo vairāk naudas pašvaldība saņems. Par šī gada pirmo ceturksni Aizkraukles novada pašvaldība saņēma 126 eiro — līdzekļus izmantoja četru izsmēķiem paredzētu urnu uzstādīšanai. Tas esot vienīgais praktiskais ieguvums. Lai gan ar ražotāju atbildības sistēmu cerēts darīt labu, viss apstājas pēdējā posmā — izsmēķi netiek pārstrādāti un tāpat nonāk sadzīves atkritumos. “Izsmēķu jautājums aktuāls ir pludmalēs, parkos, arī bērnu rotaļu laukumos. Tuvumā var būt novietota atkritumu urna, bet būs cilvēki, kas tāpat izsmēķi nometīs zemē. Urnu uzstādīšana problēmu neatrisinās. Manuprāt, izsmēķi nav tas atkritumu veids, kuram vajadzēja pievērst tik lielu uzmanību, ir citas, daudz saasinātākas atkritumu apsaimniekotāju problēmas, kas ir saistītas ar vidi. Pilsēta tiek kopta, arī izsmēķi tiek savākti. Sarežģītāk ir ar smilšainām vietām — smiltis nesijājam. Brauktuvju apmales, pieturas — šajās vietās izsmēķu ir vairāk. Ko neizdodas savākt mehanizēt, darbinieki saslauka.

Pilsētvidē nomestie izsmēķi vidi neapdraud — tie nenonāks jūrā,” saka Zemgus Vītoliņš, SIA “Aizkraukles KUK” valdes loceklis.

Koknese ir viena no novada skaistākajām un visvairāk apmeklētākajām pastaigu vietām pie Daugavas. Ņemot vērā cilvēku plūsmu, varētu domāt, ka parks un Daugavas piekraste ir izsmēķiem pilna, taču tieši pretēji. Šovasar “Latvijas valsts meži” apsaimniekotajā Kokneses parkā izvietoja gaumīgas atkritumu tvertnes — bišu mājiņas un veica arī citus labiekārtošanas darbus. Agrita Vagoliņa, Kokneses apvienības pārvaldes vadītāja, stāsta, ka situācija ar izsmēķu piemēslojumu visur ir vienāda, izceļas zonas, kur pulcējas nelabvēlīgs sociālais slānis: “Piemēram, tās ir veikalu aizmugures, kur cilvēki mēdz pulcēties. Šīs personas cenšas norobežoties no apkārtējiem, izvēlas vietas ar mazu cilvēku plūsmu. Šādām kompānijām bieži vien mieru neliek pašvaldības policijas darbinieki, taču, ja tiek ievērots norādījums nesmēķēt 10 metrus no ieejas, tad izsmēķa liktenis ir tā turētāja rokā. Tajā pašā laikā cilvēki kļūst izglītotāki un saprotošāki pret apkārtējo vidi, mēdz arī viens otram aizrādīt par piemēslošanu. Pievēršoties savai veselībai tiek domāts arī par smēķēšanas atmešanu, vai vismaz samazināšanu, kas arī pozitīvi ietekmē izsmēķu nonākšanu zemē.”