www. staburags.lv
Gruzija ceturtdien oficiāli iesniedza pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā (ES), paziņoja valsts premjerministrs Iraklijs Garibašvili.
“Mēs šodien piesakāmies dalībai ES,” viņš paziņoja pēc tam, kad bija parakstījis pieteikuma vēstuli Gruzijas uzņemšanai blokā.
“Gruzija ir Eiropas valsts un turpina sniegt vērtīgu ieguldījumu tās aizsardzībā un attīstībā,” piebilda Garibašvili.
Valdošā partija “Gruzijas sapnis” trešdien paziņoja par lēmumu nekavējoties iesniegt pieteikumu dalībai ES.
Gruzija iepriekš plānoja iestāšanos ES sākt 2024.gadā, tomēr politiskais un drošības spiediens to mudināja darīt ātrāk.
Tāpat Gruziju iedrošinājusi pozitīvā attieksme ES pret Ukrainas lūgumu sākt iestāšanās procesu.
Ukrainai, tāpat kā Moldovai un Gruzijai, ir noslēgts padziļinātas partnerības līgumi ar ES, kas arī ir īpaša veida sadarbības forma par ekonomikas integrāciju, politisko tuvināšanos un brīvo tirdzniecību, tomēr tā negarantē automātisku uzņemšanu blokā.
2008.gada augusta piecu dienu karš starp Krieviju un Gruziju beidzās ar Krievijas karaspēka izvietošanu Gruzijas Abhāzijas un Dienvidosetijas reģionos, kurus Maskava atzina par neatkarīgām valstīm.
Gruzija bija iesūdzējusi Krieviju ECT par Eiropas cilvēktiesību konvencijas pārkāpumiem kara aktīvajā fāzē un pēc tās, tomēr tiesa atzina, ka vienīgi sūdzība attiecībā uz posmu pēc kara ir pieņemama izskatīšanai.
ECT atzina Krievijas vainu vairākos pārkāpumos, kas pastrādāti pēc kara.
Moldova oficiāli pieteikusies uzņemšanai Eiropas Savienībā (ES), ceturtdien pavēstīja Moldovas prezidente Maija Sandu.
Valsts ir parakstījusi “lūgumu par uzņemšanu ES”, paziņojumā žurnālistu priekšā apliecināja prezidente.
Šonedēļ Eiropas Parlaments atbalstīja līdzīgu Ukrainas soli.
Šī ir “diena, uz kuru nākotnes paaudzes raudzīsies ar lepnumu, tas ir brīdis, kad mūsu valsts neatgriezeniski ir noenkurojusies Eiropas telpā”, ceturtdien sacīja Moldovas ārlietu ministrs Niku Popesku.
Moldova jau 2014.gadā parakstīja asociācijas vienošanos ar ES, kas to saista ar ES politiskajiem un ekonomiskajiem standartiem, tomēr negarantē uzņemšanu.
Tiesa gan, pat ja valstis iegūs kandidātvalsts statusu, uzņemšanas process būs garš, un tā gaitā būs jāīsteno plašas reformas.
Turklāt visām esošajām bloka valstīm ir veto tiesības attiecībā uz jaunu valstu uzņemšanu.
LETA
Reklāma