Ar misiju izglītot, izklaidēt un iedvesmot. Rakstnieces Gunitas Lagzdiņas-Skroderēnas romāni saņēmuši titulu “Gada grāmata”

Lasītāji liepājnieci Gunitu Lagzdiņu-Skroderēnu iepazinuši gan ar asprātīgo un dzirkstošo stāstu krājumu “Spēlītes”, gan ar emocionālo grāmatu “Ieraudzīt varavīksni”. Viņas romāni “Lāde vaļā”, “Pareizs laiks” un pavisam nesenais “Gunita” jau kļuvuši par lasītāko grāmatu titulu ieguvējiem bibliotēkās un interneta balsojumos. Ne bez iemesla. Tajos ir viss: dzīvība, ilgas, kļūdas, jēga un siltums. Maija beigās Ērberģē gaidāma tikšanās ar šo spilgto rakstnieci.

Izspēlējas pēc sirds patikas

— Kā radās iesauka Mazā Raganiņa?

— Ja godīgi, pat neatceros – ne kā radās, ne kurš pirmais mani tā iesauca. Iespējams, manu čirkaino matu dēļ. Bet varbūt tāpēc, ka Otfrīda Preislera grāmatiņa ar šādu nosaukumu bija viena no manām mīļākajām bērnībā. Studiju laikā tā parakstīju vēstules draugiem, uz aploksnes (elektroniskā ēra tad pie mums vēl bija bērna autiņos) uzzīmējot uz slotas lidojošu raganiņu. Man joprojām patīk rakstīt ar roku un sūtīt vēstules pa pastu.

— Kas pamudināja pievērsties rakstniecībai?

— Īsumā — nelaimīga mīlestība un Zentas Ērgles triloģija “Starp mums, meitenēm, runājot…”. Vidusskolā ieskatījos vienā puisī, bet tā kā biju ļoti kautrīga, par savām jūtām viņam, protams, nepateicu. Turklāt tas man bija smags posms — izšķīrās vecāki,