Aizkraukles novada dome apstiprinājusi noteikumus par kapsētu uzturēšanu un lietošanu, kas ir saistoši visās jaunā Aizkraukles novada vairāk nekā 60 kapsētās.

Bieži cilvēki pašvaldības saistošajiem noteikumiem nepievērš uzmanību, nelasa tos un par tiem atceras vien tad, kad radušās kādas domstarpības. Tāpēc, lai tādas nerastos, reizēm tomēr ir vērts noteikumus, kas saistoši ikvienam novada iedzīvotājam, izlasīt. Un vieni no tādiem ir noteikumi par kapsētu uzturēšanu un lietošanu. Līdz vienota Aizkraukles novada izveidei šādi noteikumi pastāvēja katrā mazajā novadā, nu izstrādāti un apstiprināti vienoti.

Noteikumi paredz kaspētu apsaimniekotāju un kapu pārziņu pienākumus, iekšējās kārtības noteikumus, kapavietu kopšanas nosacījumus, apbedīšanas kārtību, kā arī atbildību par šo noteikumu neievērošanu.

Aizkraukles novadā kopā ir 61 kapsēta, kas iedalās trijās kategorijās: atvērtās, daļēji slēgtās un slēgtās, un tās visas ir pašvaldības īpašums. Atvērtajās kapsētās mirušo apbedīšanai tiek ierādītas jaunas kapavietas, daļēji slēgtās jaunas kapavietas neierāda, bet mirušos var apbedīt jau esošajā ģimenes kapavietā. Slēgtajās kapsētās mirušo apbedīšana nenotiek.

Valstī kopumā likums tieši vai netieši nenosaka personām ierobežojumus apbedīšanas vietas izvēlē atkarībā no mirušās personas deklarētās dzīvesvietas, tomēr saistošajos noteikumos ir punkts, kas paredz, ka jaunu kapavietu var ierādīt, ja mirušā pēdējā deklarētā dzīvesvieta bijusi Aizkraukles novadā. Savukārt, ja mirušajai personai konkrētajā kapsētā jau ir apbedīti dzimtas vai ģimenes locekļi, tad apbedīšana atļaujama neatkarīgi no personas deklarētās dzīvesvietas, ja kapavietā ir brīva vieta jaunam apbedījumam saskaņā ar noteikumos noteikto kārtību. Noteikumi nosaka vienas kapavietas izmēru, kā arī urnas apbedīšanas vietas izmēru.

Bieži vien aizgājēja tuvinieki iekārtoto kapavietu pārvērš košumdārzā, stādot puķes, krūmus un dekoratīvus kociņus, kas ar laiku izplešas, liecas uz kaimiņu kapa vietām vai koplietošanas celiņiem. Bijuši gadījumi, kad, kopjot kapu teritoriju, iestādītie kociņi un krūmi jāapzāģē un jāapgriež, kas rada cilvēkos neapmierinātību. Tāpēc šie noteikumi nosaka, kur un cik lielus augus var stādīt, iekārtojot kapavietu, lai augi netraucē apkārtējiem.

Interesanti, ka noteikumos noteikts arī kapu darba laiks, kas nosaka, ka tie ir atvērti katru dienu. Taču mirušo apbedīšana atļauta katru dienu, izņemot valsts svētku dienas un svētdienas. Tomēr, ja nepieciešams aizgājēju apbedīt šādā dienā, tas īpaši jāsaskaņo ar kapu pārzini.

Maksa par jaunas kapavietas ierādīšanu, apbedīšanu nomātā kapavietā vai gada nomas maksa Aizkraukles novadā nav paredzēta, taču sākotnēji noteikumos bija iekļautas izmaksas par kapsētu apsaimniekotāju sniegtajiem pakalpojumiem. Saskaņojot noteikumus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, saņemts norādījums šo maksu iekļaut atsevišķā cenrādī, taču pagaidām tāds vēl nav izstrādāts. ◆

Uzziņa

◆ Aizkraukles novadā ir 61 kapsēta, tajā skaitā arī Pirmā pasaules kara vācu kapi un ebreju kapi. Piecas kapsētas no visām ir slēgtas, septiņas — daļēji slēgtas.

◆ 32 kapsētas no visām ir digitalizētas, 29 — nav. Digitalizētas nav kapsētas Pļaviņu un Jaunjelgavas apvienības teritorijā, kā arī Susējas kapi Neretā.

◆ Visvairāk kapsētu ir Neretas apvienības pagastos: Mazzalves pagastā ir septiņi kapi, visi atvērti un digitalizēti; Neretā ir seši kapi, visi atvērti, pieci no tiem digitalizēti.