Aizkrauklē atzīmē Vispasaules publiskās adīšanas dienu

Jūnija otrajā nedēļas nogalē jau kopš 2005. gada tiek atzīmēta Vispasaules publiskās adīšanas diena. Šogad pirmo reizi to atzīmēja arī Aizkrauklē.

Pasaulē un arī daudzviet Latvijā, atzīmējot šo dienu, notiek dažādas meistarklases, izstādes, kopīga publiska adīšana. Pasākumus parasti organizē dažādi rokdarbnieču klubi, lietišķās mākslas studijas, dziju veikali un adīšanas entuziasti. Pasākuma mērķis ir popularizēt šo radošo vaļasprieku un satikt domubiedrus, tiek adīts uz ielas soliņiem, parkos un āra kafejnīcās, studiju pagalmos un citās publiskās vietās.

Tā kā Aizkrauklē pasākums tika rīkots pirmo reizi, tā vairāk bija kā iepazīšanās un notika šaurākā lokā. Taču šāda tikšanās varētu arī pie mums kļūt par tradīciju un katru gadu piedāvāt kaut ko jaunu.

Atsaucoties adīšanas entuziastu aicinājumam, pasākumu Aizkrauklē uzņēmās rīkot Interešu izglītības centrs un tas notika jauniešu garāžiņā, kuras pagalms ir izcila vieta šādām tikšanās reizēm. Sanākušos interesentus ar savu pieredzi adīšanā iepazīstināja “Eco Texture” dibinātāja un adīšanas entuziaste Lolita Bērziņa no Jēkabpils. Viņa pastāstīja, kā nonākusi līdz savai adīšanas studijai un ka šis vaļasprieks kļuvis arī par viņas biznesu.

Par savu pieredzi stāstīja un veikumu demonstrēja rokdarbniece Inese Škutāne no Daudzeses. Arī viņai izveidots uzņēmums “Ineses adījumi”, lai gan Inese atzina, ka baidās no vārda “uzņēmēja” un sevi vairāk uzskata par amatnieci. Inese pastāstīja, ka pārdošanai viņa ada ar adāmmašīnu un dara to pēc pasūtījuma vai pārdod savu produkciju tirdziņos, un katrs brauciens uz tirgu viņai ir īpašs notikums un piedzīvojums. Savukārt pati sev ada ar rokām. Inese uz pasākumu bija paņēmusi līdzi savas adītās cepures, vasaras topiņus, kā arī nesen adīt iesāktu džemperi, kas prasa ļoti lielu uzmanību un pacietību. Tas un arī citi viņas darbi radīja lielu interesi. Īpaši adītais mētelis, kas tapis, mācoties “Burdas” skolā, kuru viņa beigusi divas reizes — gan mācoties adīt ar rokām, gan ar mašīnu. Sanākušajām rokdarbniecēm bija liels pārsteigums, ka materiāls, kurš izskatījās kā vilnas audums, patiesībā ir Ineses pašas adījums.

Pēc pasākuma ievaddaļas, kad jau sarunas raisījās neformālā gaisotnē, no somām tika vilkti ārā arī līdzi paņemtie adījumu un rokdarbnieces dalījās savā pieredzē. Tāpat varēja apmainīties ar rokdarbu žurnāliem, kas iedvesmo jauniem darbiem. 

+ 1