Sandra Pumpure
Aiviekstes pagasta Kriškalnā atklāts biedrības “Kopsolis” veidotais parks ģimenēm. Apmeklētāji bija aicināti izstaigāt takas un baudīt skaistu pasākumu.
Kriškalnos, Lakstīgalu ielā 4, ir divi līdzās esoši pakalni, un parks izveidots vienā no tiem. Tur ierīkotas pastaigu takas, izvietoti dažādu Latvijas dzīvnieku tēli, informatīvie stendi ar informāciju par Pļaviņu puses pilskalniem, akmeņiem, nostātiem un teikām. Informācija par to gūta sadarbībā ar Pļaviņu un Klintaines bibliotekārēm. Gribējies uzsvērt, ka daudz interesantu vietu ir ne tikai Pļaviņās, bet arī apkārtnē. Viens stends veltīts pirmajam latviešu botāniķim Jānim Ilsteram, kurš savulaik dzīvojis un strādājis Pļaviņās. Viņš, esot vēl students, pētījis apkārtnes dabu un atklājis Pļaviņu pilskalnu — tagadējo Kaķkalnu. Pie takām ir arī trīs soliņi un atkritumu tvertnes. Kalns ir diezgan stāvs un takas slīpumā, bet, nesteidzīgi ejot, piemērotas dažādiem vecumiem. Tā ir vieta, kur visai ģimenei pavadīt brīvo laiku.
Biedrības “Kopsolis” pārstāve Iveta Krastiņa atzina, ka šīs vietas attīstība jau sen bijusi Aiviekstes pagasta pakalpojumu centra vadītājas Giedres Zvirgzdiņas sapnis, jo abi pakalni ir tam piemērota vieta. Kad pirms diviem gadiem toreizējā Pļaviņu novada dome izsludināja projektu konkursu ar devīzi par ģimenēm draudzīgu novadu, Iveta saprata, ka jārīkojas. Pieteikumu bijis daudz, un piešķirtais 3221,35 eiro finansējums bija tikai puse no prasītā. Tomēr arī ar šo summu biedrība bija apņēmīga sākt darbus sadarbībā ar toreizējo Aiviekstes pagasta pārvaldi un vadītāju Giedri Zvirgzdiņu, kura sniedza visu nepieciešamo atbalstu.
Iveta stāsta, ka tas nenotika ātri un vienkārši, jo savas korekcijas ieviesa arī pandēmija, kā arī izjusts aizvadītā laika cenu sadārdzinājums materiāliem. Strādājuši paši, pagasta labiekārtošanas darbu strādnieki, palīgā aicināti talcinieki. Ar zemnieku saimniecības “Bezdelīgas” nesavtīgu atbalstu izveidotas taku vietas, kas attīrītas no saknēm un koku kritalām, iesēta meža videi piemērota zāle. Viena no iecerēm bija taku malās izvietot meža zvēru tēlus no dabas materiāliem. Vispirms talkā aicināja prasmīgus iedzīvotājus, bet nebija gaidītās atsaucības, tāpēc pateicība uzņēmumam “Latvijas finieris”, kas ziedoja materiālus, un zvēru figūras ar palīgiem izveidotas pašu spēkiem. Tās paredzēts papildināta ar citiem zināmiem dzīvniekiem. Tas viss ir daudzu cilvēku kopdarbs.
Kriškalni jau iepriekš saistījuši pašvaldības uzmanību ar vēlmi tajos ierīkot atpūtas vietu. Paši pakalni jau pirms vairākiem gadiem sākti sakopt, izcirsti bojātie koki un izpļauts pamežs. Bieži vien tur talkās strādājuši arī skolēni. Vienā no pakalna nogāzēm jau izveidota atpūtas un ugunskura vieta. Parka izveide noteikti turpināsies, jo gan Ivetai, gan citiem ir vēl daudz ideju. Arī par otru pakalnu, kas varētu būt piemērots aktīvām nodarbēm. Savulaik starp tiem bijis slēpošanas tramplīns. Cik izpētīts, šie pakalni nav pilskalni, un nav precīzi zināms, kā tie veidojušies.
Parka atrādīšana publikai izvēlēta Baltu vienības dienā, pasākumu rīkojot sadarbībā ar Pļaviņu kultūras centru. Vispirms Aiviekstes pagasta pārvaldes zālē nezināmo par zināmajiem pilskalniem stāstīja vēsturnieks un novadpētnieks Gints Skutāns, bet par upēm runāja to pētnieks Aigars Liepiņš, pievēršoties arī Pļaviņām un apkārtnei. Vēlāk vakarā Kriškalnā muzicēja dūdinieki Vita Talla, Solvita un Uldis Bērziņi kopā ar folkloristēm no Klintaines Guntu Lazdu un Baibu Mežmali pavadīja saulīti, kas pavasarī turpat sagaidīta. Skanēja teikas, un apmeklētājiem bija iespēja izbaudīt gaismas performanci “Maģiskais mežs”. Kriškalni tovakar pielija ar maģisku gaismu. Kā atzina apmeklētāji — tas bija iespaidīgi! Nevajagot pat braukt uz galvaspilsētas gaismas festivālu, jo bijis pašiem savs “Staro Kriškalni”. Kā izrādās, daudzi pļaviņieši pat nezinājuši, ka ir tāda vieta, un jaunizveidotais parks ir laba iespēja doties iepazīt Kriškalnu, no kura augstumiem var redzēt plašu apkārtni.
Reklāma