Nākamajā svētdienā, 23. septembrī, sākas astronomiskais rudens.
Nākamajā svētdienā, 23. septembrī, sākas astronomiskais rudens. Šajā gadalaikā daudzi mokās ar rudens depresiju. To vēl pastiprina nākotnes prognozes, kuras kā rudens lapas krīt un krīt: būs dārgāks piens, dārgāka maize, dārgāki komunālie pakalpojumi, dārgāka gāze… Un ir cilvēki, kuri burtiski sagumst zem šīs negatīvās informācijas gūzmas.
Laikam ir jābūt īpašam talantam, lai par spīti visam justos laimīgs. Jo ir lietas, kuras mēs nevaram mainīt. To, šķiet, ielāgojusi arī kāda pensionāre, kuru bieži satieku, ejot uz darbu. Viņai, tāpat kā daudziem, pensija ir maza, zālēm naudu vajag, krājas parādi par īri. Lai arī viņa ir sašutusi par pašreizējo valdību, viņai vienmēr ir par ko priecāties — izlasījusi skaistu grāmatu, uzziedējusi istabas puķe, pie loga neparasti krāšņi iekrāsojusies kļava.
Patiešām ir dīvaini, ka viskrāšņākajā laikā var mocīt depresija. Kad pēdējo reizi bijāt pastaigā, kad debesīs vērojāt mākoņdeju? Bieži vien dzīve tā arī paiet, skrienot pēc labklājības, un no laimesputna pat spalviņa nav noķerta.
Kad kolēģe no žurnāla “Marta” bijušajai lielveikala “Alfa” direktorei Ivetai Feldmanei vaicāja, kas ir laimīgs cilvēks, viņa atbildēja: “Laime laikam ir māka atrast prieku. Pareizi izturēties pret notikumiem, kas ar tevi risinājušies. Ne velti saka: “Mēs nevaram mainīt notikumu gaitu, bet varam mainīt attieksmi. Laime ir attieksmes jautājums. Mūsu laime ir mūsos pašos. Un arī mūsu veiksme ir mūsos pašos. Tikai un vienīgi. Neviens ārējs apstāklis nekad nespēs sniegt laimes sajūtu. Tā ir tikai un vienīgi iekšējā sajūta.
