Biedrība “Mēs — zivīm” ierosina ieviest licencētu makšķerēšanu Pļaviņu spēkstacijas lejas bjefā, kur tas ir aizliegts. Tā varētu kontrolēt šobrīd notiekošo nelegālo makšķerēšanu un papildināt zivju krājumus Daugavā.
Biedrība “Mēs — zivīm” ierosina ieviest licencētu makšķerēšanu Pļaviņu spēkstacijas lejas bjefā, kur tas ir aizliegts. Tā varētu kontrolēt šobrīd notiekošo nelegālo makšķerēšanu un papildināt zivju krājumus Daugavā.
Pie dambja zivju vairāk
Iesniegumu Aizkraukles novada domei atļaut licencētu makšķerēšanu parakstījuši 26 makšķernieki. Domes sēdē bija ieradies biedrības “Mēs — zivīm” valdes priekšsēdētājs Juris Gutovskis un stāstīja deputātiem, ka biedrība jau divus gadus organizē licencētu makšķerēšanu pie Ķeguma HES. Ne pie paša dambja, kur tas ir bīstami, bet lejpus tam. “Latvenergo” speciālisti, kad viņiem jautāts par zvejas aizliegumu spēkstaciju tuvumā, nav varējuši konkrēti atbildēt, kāpēc tas savulaik noteikts. Protams, pašiem copmaņiem tas ir skaidrs — šādās vietās pie dambjiem koncentrējas daudz zivju, un, ja nekontrolēti būtu atļauts tur makšķerēt, zivju krājumi upē ātri vien saruktu. Taču tie ir jāatjauno un jāpapildina, un to dara šī biedrība.
Labāk nopirkt licenci
Tika runāts arī par iespējamajām licenču cenām. Piemēram, zvejai pie Ķeguma HES pavasarī licence vienai dienai maksā 3 latus, pārējā laikā — latu. No iekasētās naudas 40 procentu saņem valsts, 30 procentu — krastu kopēji, licenču kontrolieri, 10 procentu — licenču izgatavotāji un izplatītāji, pārējie ieņēmumi — zivju mazuļu iegādei un ielaišanai Daugavā.
Deputāti interesējās, kāds labums no šādas licencētas makšķerēšanas? Galvenais ieguvums ir legalizēta zveja, jo visi copmaņi zina, ka zivis spēkstaciju lejas bjefu teritorijā tāpat ķer, kaut arī tas nav atļauts. Savu darbu dara arī par zivju krājumu saudzēšanu atbildīgās institūcijas, kuru darbinieki aiztur noteikumu pārkāpējus un iekasē sodanaudu. Tad jau labāk samaksāt noteikto summu par licenci un droši makšķerēt, nebaidoties, ka tūlīt ieradīsies inspektors ar naudassoda kvīšu grāmatiņu. Otrs ieguvums ir iespēja papildināt zivju resursus. To, protams, dara valsts, taču arī sabiedriskās organizācijas — biedrības “Mēs — zivīm” — pienesums nav lieks.
Radžu ūdenskrātuvē īpaši noteikumi
Domnieki varēja iedziļināties arī kaimiņu — Jēkabpils domes — izdotajos saistošajos noteikumos “Par licencēto makšķerēšanu un licencētām zemūdens medībām Jēkabpils pilsētas Radžu ūdenskrātuvē”, kuri stājās spēkā 20. augustā. Licencēto makšķerēšanu šajā ūdenskrātuvē organizē SIA “Jēkabpils sporta centrs”, un tā ieviesta, lai racionāli izmantotu vērtīgo zivju krājumus ūdeņos, kuros zivju ieguve ir pieļaujama ierobežotā apjomā. Licencēšana dod papildu līdzekļus zivju krājumu papildināšanai, aizsardzībai un makšķerēšanas attīstībai. Noteikumos paredzētas arī licenču cenas un pieļaujamais dienas loms.
Aizkraukles novada dome nolēma atbalstīt biedrības “Mēs — zivīm” darbību Aizkrauklē, organizējot licencēto makšķerēšanu Pļaviņu HES lejas bjefā. Dome izstrādās makšķerēšanas noteikumu projektu, kuru pēc tam apspriedīs un apstiprinās. Apsveicami, ka sabiedriskā organizācija, kura no tā neko neiegūst, vēlas darboties, lai sakārtotu makšķerēšanas lietas, nelegālai zvejošanai pretī liekot pašu regulētu procesu. Tad nebūs jāmaksā naudassodi, un arī zivju upē būs vairāk. Šī biedrība ir tā, kura izvieto Daugavā zivju mazuļu ligzdas, par ko “Staburags” jau ir rakstījis.
