Jā, arī man nav vajadzīga oranža Latvija, kurā ar zobubirsti zobos sirms papucītis saitītē vadā sārtu sivēnteli. Reformas slēptā doma tomēr ir savējos piestutēt un citādi domājošos nostumt malā. Latv.
Silvijas Piļkas rakstam “Ministrs cenšas pierunāt”:
“Jā, arī man nav vajadzīga oranža Latvija, kurā ar zobubirsti zobos sirms papucītis saitītē vadā sārtu sivēnteli. Reformas slēptā doma tomēr ir savējos piestutēt un citādi domājošos nostumt malā. Latvijā tādu piemēru ir padaudz. Pavērojiet paši uzmanīgi.”
eseris
“Man sen jau bija skaidrs, kurp ved šī reforma. Līdz pašvaldību vēlēšanām jāiekrāso Latvija oranžā krāsā, novadu vadītājiem jābūt tikai no Tautas partijas, kur galvgalī ir viņu mēri, kurus visu šo laiku atbalstīja ar naudu, deputāti brauca un “zīmējās”, glaudīja bērniem galviņas. Tā viņi turpinās līdz vēlēšanām, atbalstīs savējos, cildinās presē un veidos pozitīvisma kampaņas, kurās, protams, nebūs daudz melots, jo tādi kā mūsu Aizkraukles mērs nav jāslavina, slava viņam iet pa priekšu pēc padarītajiem darbiem un godīga dzīvesveida. Un viss notiks, pēc vēlēšanām Latvija būs oranža. Vai mums vajadzīgi kreisā krasta pagasti? Jā, kā zaķim stopsignāls.”
Miks
“Bezjēdzīga reformēšana 15 gadu garumā izglītības, pārvaldes un citās jomās. A vecais sarkano baronu raugs labi turas. Vai b. Plūme tagad ir oranžs?”
Sprītīts
“Piekrītu Štokenbergam. 1) Aizkraukles novads ir racionāls. Iegūs kreisā krasta pagasti, Aizkraukle neko nezaudēs (šodien maksā izlīdzināšanas fondā), arī Skrīveri, Sērene jau ir “uz kājām”, visa infrastruktūra ir virzīta uz Aizkraukli. Kāds variants kopumā labāks? 2) Arī Kokneses novads normāls, ar labu infrastruktūru, perspektīvu. 3) Grūtāk ies Neretai. Bet visiem nākotne atkarīga no vadītāju tālredzības, enerģijas un objektivitātes. Lai veicas!”
HA
Ludmilas Stūres vēstulei “Cienījamā “Staburaga” redakcija!”:
“Mājās sēdēt, neko nedarīt un tagad komentāros žēloties ir viegli! Varbūt tad paši arī kaut nedaudz piekopsim apkārtējo vidi, kurā mēs dzīvojam? Visi tikai ko prasa, ko grib. Bet kur tad paldies? Visi var prasīt, bet nez kāpēc pateikties visi aizmirst! Piekrītu šim rakstam un saku lielu paldies!”
Kontuzija
“Toties Jasmīnu iela ir zem katras kritikas. Vai par katru ielu jāraksta speciāls lūgums, lai kaut nedaudz pielīdzinātu bedres? Šī iela drīz būs neizbraucama.”
Vasarniece
Agitas Grīnvaldes viedoklim “Jauna skola — prieks vai negods?”:
“Negribas jau vienmēr rakstīt par dzīves negācijām vien, taču, vai slavēt valdību, Izglītības ministriju par šo teātri ar jauno skolu, par šo ņirgāšanos, kura ļoti skar bērnus? Viņi tagad redz, kā darbojas valsts iekārta, kur vārdi nesaskan ar darbiem, kur ir tikai “čomu” darījumi, tu man, es tev utt. Ko mums māca tiesnešu afēras, ar kādu naudu operē Saeimas deputāti, nēsājot to portfeļos, var iedomāties vien, kādas summas tiek ieskaitītas radinieku kontos. Varēja jau kāds no miljonāru pulka atbalstīt valsti un padalīties, no nozagtās naudas gabaliņu iedodot skolai. Vecā Latvijas prezidenta Ulmaņu Kārļa laikā uzcēla desmitiem skolu un pagastu ēku, un tas bija pēc kara. Un kur tad jaunais valsts prezidents? Tā taisījās pie tautas, bija gatavs vecus cilvēkus godāt, taciņu viņu priekšā noslaucīt, bērniem asariņas notraust, tagad kluss un mēms. Es nebūtu no Ministru prezidenta kancelejas izkustējies, kamēr Kalvītis nebūtu apsolījis naudu skolai, vismaz varēja uz atklāšanu atbraukt ar tautas pirkto limuzīnu un atvainoties bērniem, skolotājiem un vecākiem, un kārtējo reizi kaut ko apsolīt un beidzot arī izpildīt. Jo nauda jau nav viņu, bet mūsu nopelnītā, un bērni ir mūsu nākotne.”
Kurmis
