Seces pagasta zemnieku saimniecībā „Grotēni” saimnieko Juris Driķis ar sievu Diānu.
Seces pagasta zemnieku saimniecībā “Grotēni” saimnieko Juris Driķis ar sievu Diānu. Ar piena lopkopību jaunā ģimene nopietni sāka nodarboties pirms pieciem gadiem. Viņi ir pārliecināti — labi var dzīvot arī laukos, tikai daudz jāstrādā, ne mirkli nedrīkst “atlaist grožus”, un jāraksta projekti.
Apstrādā 53 hektārus
Juris Driķis stāsta, ka “Grotēnos” arī viņa bērnībā vienmēr bijuši lopi, saimniecība. Sākumā mātei bija tikai pāris govju, bet deviņdesmito gadu sākumā — jau astoņas slaucamas govis. “Esmu uzaudzis šajā vidē un pieradis pie lauku darbiem, pie dabas. Kad vajadzēja turpināt mātes iesākto, ne mirkli nešaubījos un ķēros pie darba,” atceras zemnieks. Šobrīd “Grotēnu” ganāmpulkā ir 20 “Latvijas brūno” govju un tikpat daudz jaunlopu. Saimniecībā ir 53 hektāri zemes, 15 no tiem — mežs. Zeme savulaik iegādāta par privatizācijas sertifikātiem. Saimniecībā izmanto visu zemi — divas trešdaļas no tās aizņem pļavas un ganības, bet 15 hektāros audzē graudaugus lopiem. Pushektārs zemes atvēlēts kartupeļu laukam, pārējā audzē dārzeņus.
Jāraksta projekti
“Grotēnos” nupat pabeigta piena mājas celtniecība, kas atbilst Eiropas Savienības prasībām. Piena mājas celtniecība izmaksāja 10 tūkstošu latu, un tajā ir jauns piena dzesētājs, aukstais un karstais ūdens, tā ir viegli kopjama. “Sākumā centos visu paveikt pats saviem spēkiem, bez papildu līdzekļiem. Taču tad, kad redzēju, ka projektus raksta septiņdesmitgadīgas tantes, sapratu: arī es to varu izdarīt. Esmu ieguvis atbalstu četriem projektiem un rudenī piedalīšos nākamajā investīciju projektu konkursā,” stāsta zemnieks. Par Eiropas naudu zemnieku saimniecībai iegādāts arī jauns slaukšanas aprīkojums un tehnika. “Manuprāt, šobrīd vieglāk klājas tiem zemniekiem, kuriem saimniecības jau ir stabilas. Ļoti grūti sākt kaut ko jaunu, iesācējiem nav, no kā “atsperties”. Man arī ir bijuši brīži, kad rokas nolaižas, nav spēka. Pēdējā reize bija vasarā, kad Secē bija sporta svētki. Atbraucam mājās un ieraugām savas divdesmit govis biešu laukā — kāda jau guļ pārēdusies, cita vēl grauž zaļās lapas,” atceras “Grotēnu” saimnieks.
Lietuviešiem pienu nepārdod
Jura Driķa ganāmpulka izslaukums nonāk lielākajā Latvijas piena pārstrādes uzņēmumā — Rīgas piena kombinātā. Par litru piena zemnieks saņem 15,5 santīmus, bet lietuvieši piedāvā pienu iepirkt par 17 santīmiem litrā. “Esmu savas valsts patriots, tāpēc katru gadu lietuviešu piedāvājumu noraidu,” savu rīcību pamato Driķa kungs.
Zemnieku saimniecība tomēr iztiku ģimenei nenodrošina pilnībā, tāpēc jau desmit gadu paralēli darbam saimniecībā Juris strādā arī Seces pamatskolā par mājturības skolotāju. Viņš ir arī Aizkraukles rajona mājturības skolotāju apvienības vadītājs. “Reizēm darba saimniecībā ir tik daudz, ka liekas — visu nemaz nevaram padarīt. Secē trūkst strādnieku, ļoti grūti atrast kādu, kurš būtu ar mieru regulāri strādāt, pelnīt naudu, laikam vieglāk nedarīt neko. Tie, kuri grib strādāt, darbu atrod, bet zemnieku saimniecībā nevēlas strādāt, jo, piemēram, celtniecībā var nopelnīt daudz vairāk,” domā Juris Driķis.
Pļavas “sakopj” govis
Zemnieks uzskata, ka vieglāk saimniekot tiem, kuri darbojas tikai vienā nozarē: “Mēs visu darām paši — apstrādājam laukus, pļaujam sienu, audzējam labību, kartupeļus un dārzeņus. Tas aizņem daudz vairāk laika, nekā iegādāties visu gatavu, tomēr tā var nedaudz ietaupīt.” Juris Driķis atklāj, ka pēc dabas ir ļoti slinks, bet saimniecība viņam vienkārši neļauj slinkot, jo nav laika. Darbs dzen darbu, un nedrīkst atlikt uz rītdienu to, kas jāizdara šodien. Zemnieks teic, ka traucē arī daudzie dokumenti un “papīru kalni”, kas jākārto un jāved uz Ogri vai Ikšķili. Jautāju, kas zemniekam sagādā prieku un gandarījumu? “Ja nebūtu lopu, zeme ap mājām būtu nekopta, toties tagad pļavas ir skaisti noganītas. Kad braucu pa ceļu uz mājām, man patīk raudzīties, kā pļavā staigā ganāmpulks. Jā, var teikt, ka lepojos ar to!” tā “Grotēnu” saimnieks.
