Zalves pagastā viena no labākajām zemnieku saimniecībām ir “Paeglīši”. Tajā saimnieko Mirdza Usāne ar trijiem dēliem.
Zalves pagastā viena no labākajām zemnieku saimniecībām ir “Paeglīši”. Tajā saimnieko Mirdza Usāne ar trijiem dēliem.
Mirdzas kundze uzskata, ka ir bagāta māte, jo viņai ir četri dēli. Viens no viņiem — Ivars — jau precējies, un nu vecmāmiņa priecājas par pirmo mazmeitiņu Lauru, kurai ir tikai astoņi mēneši. Ivara ģimene dzīvo Līvānos, bet pārējie trīs brāļi — Māris, Mārtiņš un Jānis — palīdz mātei saimniekot “Paeglīšos”. Abi jaunākie vēl mācās datorprasmi Vecbebru profesionālajā vidusskolā.
Braša saimniece
Par Mirdzu Usāni Zalvē saka — braša zemniece, un arī dēliem darba tikums ieaudzināts. Pati “Paeglīšu” saimniece, to dzirdot, knapi valda asaras, jo nesen pēkšņi zaudēja vīru un tad nemaz nebija tik viegli domāt par nākotni. Saimniecībā vajadzīgas ne tikai darbarokas, bet arī tehnika un nauda. Kad dzīvs bija vīrs, abi ar visu tika galā, taču, paliekot ar dēliem vienai, atbildība par saimniecību bija jāuzņemas viņai.
“Paeglīšos” Usāniem ir gan labas govis, gan ražīgi vasaras kviešu un kartupeļu lauki.
Šķirne mazmeitas vārdā
— Kartupeļi mūsu zemē aug ļoti labi, īpaši tajās vietās, kur izcirtām krūmus un uzplēsām līdumu. Astoņos hektāros aug astoņu šķirņu kartupeļi, — stāsta Mirdzas kundze. Viena no jaunākajām šķirnēm — “Laura” — stādīta tikai tāpēc,
ka tā sauc mazmeitiņu.
Kartupeļus Usāni pārdod gan Zalves pamatskolas ēdnīcai, gan Rīgas tirgū. Arī vietējiem nežēlo. Viņi var tos nopelnīt, piemēram, novāktos kartupeļus pārlasot. Arī dienā, kad iebraucām “Paeglīšu” sētā, pie lielās kartupeļu kaudzes vairākas sievas šķiroja labi augušos bumbuļus un bēra maisos. Tā viņas sev nopelnīs kartupeļus visai ziemai.
Jāpalīdz kaimiņiem
Tā nu ir gadījies, ka Usāniem vienīgajiem Zalves centrā ir kartupeļu novācamais kombains, un šo kombainu vada Jānis. Tiklīdz kāds brīvs brīdis, tā jāizpalīdz arī kaimiņiem. “Paeglīšos” ir arī graudu kombains un jauns traktors. Un ir arī kredīts bankā. Tāpēc čakli jāstrādā, lai par tehniku spētu samaksāt un nepaliktu bankai parādā. Mirdzas kundze nav no bailīgajām, jo viss smalki aprēķināts, ko un par cik pārdos, lai nomaksātu kredītu, lai izremontētu māju, uzceltu pagrabu un šķūni tehnikas novietošanai.
Taču netrūkst arī rūpju. Izrādās, Zalvē nav veterinārārsta. Ja kāds lopiņš saslimst, pat zāles nevar nopirkt, jo vajadzīga recepte. Tā nesen Mirdzas kundzei nācās zaudēt telīti. Viņasprāt, tā ir problēma, kurai nav risinājuma, tāpēc ganāmpulks īpaši jāuzmana.
Audzēs stādus
— Mēs saimniekojot neeksperimentējam, bet darām to, ko protam. Es gribētu audzēt stādus, jo, manuprāt, tas ir diezgan ienesīgs rūpals, — atzīst Mirdzas kundze. Viņa ir laimīga, lai gan rokās ir tulznas.
— Strādāju bērniem un mazbērniem. “Paeglīšos” vienmēr lauki būs apstrādāti. Audzēsim kartupeļus un labību. Skaistu sakopsim mājas apkārtni, un tās tuvumā vairs neaugs alkšņi un kārkli, — pārliecināta enerģiskā saimniece. Sarunas nobeigumā tai “punktu pielika” Jānis, sacīdams: “”Paeglīši” būs vienmēr!”.
