Četrpadsmit Mazzalves pamatskolas skolēnu un divas skolotājas piedalījās starptautiskajā projektā “Jaunatne pāri robežām” un divas nedēļas dzīvoja jauniešu nometnē Polijā.
Četrpadsmit Mazzalves pamatskolas skolēnu un divas skolotājas piedalījās starptautiskajā projektā “Jaunatne pāri robežām” un divas nedēļas dzīvoja jauniešu nometnē Polijā. Tur bija skolēni arī no Rumānijas, Vācijas un Polijas.
Polijas pilsētā Gižicko četru valstu jaunieši vecumā no 14 līdz 17 gadiem divās nedēļās guva tik daudz jauna kā ikdienā veselā gadā. Ar Mazzalves pamatskolas bērniem, kuri nometnē pārstāvēja Latviju, kopā bija skolotāja Sandra Lozina un direktora vietniece Žanna Miezīte. Projekts bija domāts tikai skolas darbinieku bērniem, un viņi par dzīvošanu starptautiskajā jauniešu nometnē nemaksāja ne santīma.
Paši izdod avīzi
— Dienas nometnē bija tik piesātinātas notikumiem, ka nebija laika ne garlaikoties, ne būt ar kaut ko neapmierinātiem, — stāsta Žanna Miezīte. — Laiks bija tā saplānots, ka jaunieši ne brīdi nepavadīja dīkā. Rīta pusē katras valsts pārstāvji pārējiem mācīja savas tautas rotaļas un spēles. Tad cits citam mācīja interesantākos izteicienus un ātrrunas pantiņus, kā arī kādu dziesmu. Mēs poļu, rumāņu un vācu jauniešiem iemācījām latviešu tautasdziesmu “Kumeliņi, kumeliņi”.
Pēcpusdienās pusaudži darbojās vairākās interešu grupās. Piemēram, valodnieki apguva citu tautu izteicienus un mācīja savējos. Dokumentētāji jeb žurnālisti par notiekošajām nodarbībām un atpūtu uzrakstīja un nometnes pēdējās dienās izdeva avīzi. Bija arī sava aktivitāšu organizācija, kurā varēja parādīt un attīstīt sevi gan sportā, gan kādā no mākslas veidiem. Interesanta bija teātra un filmu studija. Jaunieši paši veidoja mazu skeču scenārijus un gatavoja tērpus. Scenāriju tēma bija viena — par diskrimināciju dažādās dzīves jomās. Katras tautas bērnus filmēja, un šos materiālus mēs saņemsim septembra vidū.
Skaita puķu veikaliņus
Interesantas bija sacensības prasmē orientēties. Piemēram, pilsētiņā, kurā dzīvojām, komandām kādā ielā vajadzēja saskaitīt tur esošos puķu veikaliņus. Jaukas nodarbības bija arī pie ezera, kur bija tīra pludmale un vairāki sporta laukumiņi. Jautrības uzjundīšanai jaunieši piedalījās arī spocīgo tērpu ballē.
Praktiskajās nodarbībās ugunskurā cepām desiņas un veidojām internacionālu bufeti. Mēs, latvieši, sacepām kartupeļu pankūkas, pagatavojām rasolu, pelēkos zirņus ar speķi, bet citu tautību bērniem vislabāk garšoja mūsu gatavotais ābolu uzputenis ar pienu.
Divas fantastiskas dienas pavadījām ekskursijās. Noklausījāmies ērģeļmūzikas koncertu Svētās Lipkas baznīcā. Tik īpašas ērģeles vēl esot tikai Romā, proti, to figūriņas kustējās — gan zvanīja, gan taurēja. Otrajā ekskursijā ar kuģīti braucām pa apkārtnes ezeriem.
Stāsta par Latviju
Visvairāk par valstīm uzzinājām pasākumos, kad katras valsts jaunieši prezentēja savu dzimteni. Mēs dziedājām estrādes dziesmu “Bez zēniem nevar tik un tā”, kā arī tautastērpos dejojām “Bēdu manu, lielu bēdu”. Emocionāls bija arī mūsu stāstījums par Latviju, kurā ir tik daudz baltu bērzu biržu, zilu ezeru, kuros peld gulbji, bet lauku sētās savas ligzdas vij daudz stārķu. Stāstījām, ka Latvijā, salīdzinot ar daudzām Eiropas valstīm, ir nepiesārņota vide un tīrs gaiss.
Domāju, ka visiem, kuri bija nometnē, tagad ir daudz jaunu draugu, kurus mēs labprāt uzņemtu arī Mazzalvē. Varbūt tādu projektu būs iespējams izveidot.
