“Pie mums jau arī ir tāpat kā Lietuvā” — izlasījusi ziņu “Lietuvā parādījies jauns interneta krāpniecības veids”, “Staburagam” zvanīja kāda koknesiete.
“Pie mums jau arī ir tāpat kā Lietuvā” — izlasījusi ziņu “Lietuvā parādījies jauns interneta krāpniecības veids”, “Staburagam” zvanīja kāda koknesiete.
Informācijā Lietuvas Iekšlietu ministrija informē, ka valstī parādījies jauns interneta krāpniecības veids. Upurim atsūta e–pasta vēstuli, kuras autors uzdodas par lietuviešu emigrantu Amerikā un lūdz, lai saņēmējs savā vārdā Lietuvas bankā atver rēķinu un paziņo tā numuru — šajā kontā it kā ieskaitīšot naudu saistībā ar rubļu noguldījumu kompensāciju, kas patlaban notiek Lietuvā. Ja e–pasta vēstules saņēmējs krāpnieku lūgumu izpilda, viņi, izmantojot internetu, uz jauno kontu noformē ātros kredītus un pzūd. Upurim nākas atmaksāt krāpnieku paņemtos kredītus.
Arī koknesiete Anita savā
e–pastā pirms dažām dienām saņēma vēstuli angļu valodā, kurā lūgts savā vārdā atvērt bankā kontu. Tā kā viņa valodu zina vāji, Anita lūdza dēlam, lai viņš uzraksta Ričardam (tā sauc viņas jauno vēstuļu paziņu), ka viņa labprāt ar viņu sazinātos krievu valodā. Atbildi viņa saņēma ļoti ātri. Pēc vēstules stila var noprast, ka to tiešām rakstījis ārzemnieks, jo daudz neveiklu teikumu, izteicienu.
Vēstuli lasot, gandrīz var apraudāties — rakstītājs dzimis Kongo, pēc vecāku nāves sakarā ar nedrošo politisko situāciju pārcēlies uz Dakāru Senegālā. Tagad viņš palicis viens — ne viņam vecāku, ne brāļu, ne māsu. Taču viņam ir tas, kā daudziem no mums nav — nauda, bet tai viņš netiek klāt. Viņa tēvs esot bijis dimantu tirgonis un turīgs fermeris. Bankā esot četri miljoni ASV dolāru, kuri bijuši paredzēti lauksaimniecības tehnikas iegādei un saimniecības attīstībai. Tā kā viņš esot vienīgais mantinieks, meklējot biznesa partneri un šo naudiņu gribot investēt mūsu valstī, ieskaitot to Anitas kontā. Viņš sola, ka par sievietes pūlēm Anita tiks bagātīgi atalgota — saņems 10 procentu no pārskaitījuma summas, kā arī procentus no investīcijām.
Ričards šo noslēpumu lūdz nevienam neizpaust, jo baidoties zaudēt dzīvību un naudu, ja cilvēki to uzzināšot. Vēstules beigās viņš apsola Anitu vienmēr atcerēties, jo viņam patīkot godīgi, patiesi un strādīgi cilvēki. Dīvaina gan šķiet Ričarda piebilde, ka viņa mīļākā valoda esot angļu, to viņš pārvaldot brīvi. Senegālā un Kongo pamatvaloda gan ir franču… Miljonārs Anitai atsūtījis arī fotogrāfiju, taču māc šaubas, vai viņš ir vēstules rakstītājs. Anita gan no “milzu peļņas” atteicās, bet var jau būt, ka nabaga “miljonāra dēliņam” kādreiz arī paveicas, jo — kur aitas, tur cirpēji.
***
Kāds “Staburaga” lasītājs pastāstīja, ka šāda veida vēstules no nelaimīgajiem Āfrikas pilsoņiem internetā klejojot jau vairākus gadus. Scenārijs esot nedaudz atšķirīgs kā Lietuvā — kad bankas konts atvērts, “nelaimīgais Āfrikas pilsonis” lūdz atsūtīt nedaudz naudas, jo radušies sarežģījumi ar miljonu pārskaitīšanu.
