Manas Izabellas pēdējā laikā gandrīz nevienu vakaru nav mājās, jo viņai, lūk, katru dienu kāds ielūgums uz preču prezentāciju.
Manas Izabellas pēdējā laikā gandrīz nevienu vakaru nav mājās, jo viņai, lūk, katru dienu kāds ielūgums uz preču prezentāciju. Pret viņas iziešanām vakaros man, protams, nav nekādu iebildumu, vismaz varu skatīties televīzijas raidījumus, kādi tīk, un ir klusums mājās. Taču trakākais ir tas, ka viņa no katras prezentācijas pārrodas ar kaut kādiem līgumiem. Kad pēdējo reizi jautāju, ko tad viņa īsti pasūtījusi, viņa pat lāga nevarēja izstāstīt, toties, kādu vīnu dzērusi, ko uzkodās ēdusi un kāda kleita mugurā bijusi vienai otrai uzņēmēja sievai — to viņa zināja precīzi.
Prezentāciju rezultātā mūsu mājās ir trīs aitas vilnas segas, septiņi katli un vēl visādas tehniskas uzpariktes, kuras viņai vēl nav bijis laika izmēģināt. Bet Izabellai vēl nepietiek — vakar viņa no prezentācijas atgriezās ar diviem spilveniem. Lai pierādītu to lietderīgumu, Izabella uzklupa man no aizmugures un sāka smacēt. Pēc brīža viņa aizelsdamās teica: “Redzi, tevi nav iespējams nosmacēt, jo spilvens “elpo”.
Rīt Izabella grasās doties uz pasākumu, kur prezentēs kaut kādu putekļsūcēju par pusotru tūkstoti. Ko lai izdomā, lai viņa savus plānus mainītu? Indriķis
