Lai piedzimtu vesels bērns, arī vecākiem jābūt veseliem un bez kaitīgiem ieradumiem. Taču ne vienmēr tā ir, un cietējs ir bērns.
Lai piedzimtu vesels bērns, arī vecākiem jābūt veseliem un bez kaitīgiem ieradumiem. Taču ne vienmēr tā ir, un cietējs ir bērns. Viegli neklājas arī tiem bērniem, kuru nākšanu pasaulē vecāki nav gaidījuši un uzskata viņus par apgrūtinājumu. Kā veidojas šādu bērnu un vecāku attiecības?
Ritai (vārds ir mainīts) ir divi dēli. Vecuma starpība abiem ir pieci gadi, taču vecāko dēlu māte nemīl. Bērnībā to vēl tā nevarēja pamanīt, bet tagad, kad katram ir sava ģimene, Rita ciemojas tikai pie jaunākā dēla. Reiz nenoturējos un jautāju — kāpēc viņa nekad neko nestāsta par vecāko dēlu un viņa bērniem? Abiem taču ir bērni, Ritas mazbērni, kāpēc tāda šķirošana?
Dzimst smagās dzemdībās
— Dzemdējot pirmo dēlu, es gandrīz nomiru, un, lai kā arī centos sevī atmodināt mātišķās jūtas un bērnu iemīlēt, es to nespēju, — atzinās Rita.
Un tā tas turpinās joprojām. Ģimenē un radu pulkā zina, ka Ritai ir mīļais un arī nemīlētais dēls. Abi brāļi, paldies Dievam, satiek labi, tikai vecākais, protams, zina savu vietu un no mātes turas tālāk.
To, vai bērniņš ir gaidīts un mīlēts vai arī bijis nevēlams, ārsti pamana drīz vien pēc dzemdībām. Aizkraukles slimnīcas bērnu nodaļas vadītāja Janīna Pauriņa daudzu gadu gaitā ir novērojusi, ka mātes, kuras bērnu nav gribējušas, bieži uz mazuli dusmojas un ir neiecietīgas, bet bērniņi savukārt ir nemierīgi un daudz raud.
Tuvs cilvēks
Ārste atzīst, ka nervozi un nemierīgi mazuļi pēdējos gados dzimst mātēm, kuras grūtniecības laikā smēķē un lieto alkoholu. Pēc dažiem gadiem atklājas bērnu garīgā atpalicība, un viņiem jāmācas speciālajās skolās. Tad nu vecāki beidzot sāk uztraukties, bet tad jau ir par vēlu.
Slimnīcas palātās ārstes un māsiņas satiek daudz mājās nemīlētu bērnu. Viņi nāk klāt, pieglaužas un sāk runāties. Ja medmāsiņa kādam noglauda galviņu, viņa kļūst par tuvu cilvēku, kuram bērns staigā pakaļ un izturas kā pret mammu.
Bērnu nodaļā arvien biežāk ievieto arī tīņus, kuriem ir depresija. Bērni ir nerunīgi un sevī noslēgušies, reti smaida, viņus nekas neinteresē. Viņi arī neko nestāsta par mājām un savu dzīvi.
Otrās mājas
Bērnu nodaļa nereti kļūst par otrajām mājām bērniem, kurus sociālā dienesta darbinieki nogādā slimnīcā, lai paglābtu no vecāku varmācības. Ir arī citi gadījumi, piemēram, dzer vecāki un dzer bērni. Nupat bērnu nodaļā ārstējās 12 gadu vecs zēns, kuru atveda piedzērušos. Māte ne reizi neatbrauca zēnu apciemot, jo arī pati dzer.
— Šādos gadījumos slimnīcai laba palīdze ir Aizkraukles rajona padomes sociālās palīdzības nodaļas darbiniece Ināra Ozoliņa. Viņa sameklē cilvēkus, kuri par bērnu ir atbildīgi, par visu informē pašvaldību sociālos dienestus un atveseļoto pusaudzi vai zīdainīti nogādā, kur viņam ir labi, — saka Pauriņas kundze.
Ārste priecājas, ka netrūkst arī labu vecāku, kuri, domādami par nākamā bērna veselību, vispirms “sakārto” savējo. Tiek galā ar netikumiem un bērniņu gaida ar ilgošanos un mīlestību. Kad šādi mazuļi saslimst, viņi ātrāk izveseļojas, jo viņiem palīdz ne tikai zāles, bet arī vecāku mīlestība.
