Mēs priecājamies par dejotāju gaisīgumu un grāciju. Kas ir nepieciešams, lai to radītu, un cik liels darbs ir jāiegulda? Stāsta sporta deju dejotājs Artis Jurgevičs no Sērenes. Viņš šo mākslu apgūst jau 12 gadu.
Mēs priecājamies par dejotāju gaisīgumu un grāciju. Kas ir nepieciešams, lai to radītu, un cik liels darbs ir jāiegulda? Stāsta sporta deju dejotājs Artis Jurgevičs no Sērenes. Viņš šo mākslu apgūst jau 12 gadu.
Dejo kopš bērnības
Vecāku mudināts un iedrošināts, Artis dejot sāka jau septiņu gadu vecumā. Pirmos deju soļus apguva vienlaikus ar rakstīšanu, lasīšanu un rēķināšanu, kad Artis mācījās Aizkraukles pilsētas sākumskolas
1. klasē. Arī treniņi un deju nodarbības notika sākumskolas telpās. Apguvis pamatprasmes, Artis iestājās Aizkraukles sporta deju klubā “Aizkrauklīte”. Pēc kāda laika puisis sāka trenēties Ogres sporta deju klubā “Dancesinks”, kura vadītājs un treneris bija profesionālais dejotājs Sergejs Sinkins. Tas bija grūts laiks, jo dejošanas nodarbības notika trīs reizes nedēļā. Skolas laikā Artis cītīgi trenējās, bet vasaras brīvlaikus pavadīja deju nometnēs gan kopā ar slavenās Rihtera deju skolas, gan deju kluba “Vecrīga” dejotājiem, kur trenējās arī tagadējie Latvijas čempioni, piemēram, Valdis Škutāns un Aleksandra Kurusova. Nometnes notika dažādās atpūtas vietās Jūrmalā, kā arī citās Latvijas pilsētās.
Svarīga gan melodija, gan soļi
Artis ir labi apguvis 10 deju. Pirmās dejas, kuras Artis iemācījās — lēnais valsis, kviksteps, ča — ča — ča un džaivs, vēlāk — rumbu, Vīnes valsi, kas ir romantiskas un graciozas dejas, pakāpeniski iemācījās dejot tango un sambu, taču asumiņu visam piešķīra fokstrots un pasadoble. Katrai dejai tiek iegādāti atbilstoši apavi, šūti tērpi un darināti vai pirkti dažādi aksesuāri. Šis sportaveids ir salīdzinoši dārgs, jo jāmaksā gan trenerim, gan jāpērk tērpi. Artim dejā nozīmīga ir gan tās melodija, gan soļi un figūras. Mīļākā deja, kas vairāk saistīta ar muzikālo pavadījumu, nevis ar pašu dejas izpildījumu, ir samba, bet dejošanas ziņā vistuvākais — lēnais valsis.
Pārdzīvojumi jāatstāj pagātnē
Artim dejošana nozīmē lielu slodzi, laika un darba ieguldījumu. Dejotāja uzdevums ir parādīt deju viegli. Viņš slodzi, kas vajadzīga dejojot, salīdzina ar vairākiem noskrietiem krosiem. Skatītāji redz dejas skaistumu, bet dejotājiem pirms tam ir milzīgs darbs, fiziska slodze, treneru rājieni, aizrādījumi un ieteikumi, pārdzīvojumi par neizdošanos, bet par spīti visam ir jāsmaida, lidojot pa deju grīdu viegli un liegi, atstājot pagātnē grūtības, negatīvās emocijas un ikdienišķās problēmas. Ir jādzird tikai melodija un jādzīvo dejā no visas sirds. Savukārt dejas soļu mācīšanos Artis salīdzina ar dzejoļa apguvi — arī mācoties deju, ir jāatkārto, līdz viss ir zināms no galvas.
Konkursi un sacensības
Jau 10 gadu vecumā Artis piedalījās sporta deju sacensībās Rīgā, augstskolā “Turība”. Tur savu dejotprasmi rādīja 25 dejotāju pāri. Artis ar savu partneri ieguva piekto vietu. Trīs gadus vēlāk Jelgavā norisinājās novadu meistarsacīkstes, kur 60 dalībnieku vidū viņš ieguva godpilno trešo vietu. Nozīmīgākajā Eiropas valstu dejotāju konkursā “Gadu mijā”, kurš parasti notiek Skonto hallē, Artis ar savu deju partneri 50 pāru konkurencē ieguva sesto vietu. Ārpus Latvijas puisis ir piedalījies sporta deju sacensībās Igaunijā, kur ieguva otro vietu standartdejās un ceturto — Latīņamerikas dejās. Lielu paldies Artis saka savai mammai un tētim, kuri gan vadāja dēlu uz treniņiem un deju nometnēm vasarās, gan atbalstīja un palīdzēja startēt dažādās sacensībās un konkursos.
Aizkraukles vicemisters
Kad 2005. gadā Aizkrauklē rīkoja kārtējo konkursu “Mis un Misters Aizkraukle”, arī Artis izlēma tajā piedalīties. Viens no dalībnieku uzdevumiem — atklāt savu talantu. Viņš, protams, dejoja ča—ča—ča kopā ar savu deju partneri Madaru. Deja saviļņoja konkursa apmeklētājus, un Artis ieguva titulu “Vicemisters Aizkraukle”. Arta tuvākie nākotnes plāni saistīti ar studēšanu Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē, neaizmirstot brīvajā laikā sportot un dejot.
