Pagājusī nedēļa aktualitāšu ziņā Latvijā paliks prātā vairāk ar negatīvo nekā pozitīvo. Iepriecināja vienīgi vasarīgi siltais laiks un daži notikumi ģimenē.
Pagājusī nedēļa aktualitāšu ziņā Latvijā paliks prātā vairāk ar negatīvo nekā pozitīvo. Iepriecināja vienīgi vasarīgi siltais laiks un daži notikumi ģimenē.
Esam vienā no pirmajām vietām Eiropā zīdaiņu mirstības ziņā. Tas ir ļoti satraucošs rādītājs. Manuprāt, tā nav tikai medicīnas darbinieku vaina. Paskatieties, kā mūsdienās izturas jaunās sievietes — smēķē, dzer, staigā minisvārkos un plikām nabām un mugurām pat ziemas salā. Tā, nerūpējoties par savu veselību jaunībā, vēlāk, kad laiks dzemdēt, jau ir grūti kaut ko saglābt. Tāpat neveselīgais ēdiens — kola, čipsi, picas. Arī sekss jau pusaudžu vecumā ne pie kā laba nenoved. Ārsts nevar saglābt to, kas ilgu laiku cilvēku pašu apzināti bojāts.
Sabiedrību aizvadītajā nedēļā satrauca gadījums ar Jelgavas slimnīcā mirušo jaundzimušo. Pēc profesijas esmu vecmāte un ļoti labi saprotu, kā tas varēja gadīties. Sievietei pirmajās dzemdībās bija veikts ķeizargrieziens, un tādos gadījumos jābūt ilgākam starpposmam starp grūtniecībām. Ja to neievēro, neviens gaišreģis nevar paredzēt, kad dzemde var plīst. Uzskatu, ka grūtniecei nedrīkstēja atļaut no slimnīcas doties mājās. Tas gan ir ārsta kompetencē. Kad pati strādāju Kuldīgas slimnīcā, dzemdībās reizēm jutos nedroša, jo ārsts procesā nepiedalījās. Tikai sarežģītos gadījumos izsaucām dežūrārstu. Tā tas ir visās rajonu slimnīcās, vienīgi Rīgā vecmātei vienmēr blakus ir ārsts.
Par savu turpmāko iztikšanu satraukušies pasta darbinieki, domāju — pamatoti. Strādāt pastā nav viegli. Zinu to ļoti labi, jo mana draudzene strādā Kokneses pasta nodaļā. Bieži klienti ir neapmierināti, jāstrādā arī virsstundas, bet alga neliela. 120 latu mēnesī — vai tad mūsdienās tā ir alga, no kuras var iztikt? Ja algas pastniekiem arī nedaudz palielinās, visu pielikumu “noēdīs” inflācija, un atkal turpat vien būsim. Nāksies cīņu par izdzīvošanu sākt no gala. Ir jau labi, ka daudzas pasta nodaļas izremontētas, mūsdienīgi iekārtotas, radīti labi darba apstākļi, bet tas viss ir krasā kontrastā ar patiesi niecīgajām algām.
Vairāk jāmaksā arī skolotājiem. Viņiem taču jāatbild par bērniem, tad vēl jārīko klases vakari, jātiekas ar vecākiem, jābrauc ekskursijās savās brīvdienās. Vecākiem bieži vien saviem bērniem laika nav, bet skolotājiem tas jāatrod. Ja neviens ar bērniem nedarbosies, kas no viņiem nākotnē izveidosies? Zinu, vecāki daudzās ģimenēs bērnus nesamīļo, neuzslavē, nepasaka, ka mīl. Ne jau tik pārspīlēti kā ārzemju filmās, un tomēr.
Kādreiz, kad dzīvojām Kuldīgas rajona Vārmes pagastā, mūsu ģimenei bija visai knapa iztikšana. Tad es mājās ieviesu savu grāmatvedību — pierakstīju visus ieņēmumus un izdevumus. Šāda ģimenes budžeta plānošana palīdzēja izdzīvot un radīja drošības sajūtu, varēju pat nedaudz iekrāt. Arī tagad, kad abi ar vīru labi nopelnām, tik un tā pierakstu, cik daudz un kam esmu izdevusi un kāda naudassumma paliek pāri. Kad jāskolo divi bērni, citādi nav iespējams.
Manā darbavietā, apdrošināšanas akciju sabiedrības “Balva” Aizkraukles filiālē, aizvadītā nedēļa bija nozīmīga ar to, ka apkopojām iepriekšējā mēneša un pusgada rezultātus. Mūsu filiālē strādā 27 aģenti, un pusgada plāns ir pārsniegts trīs reizes. Mums ir izdevies piesaistīt vairāk klientu. Pēc pusgada rezultātiem, no 11 apdrošināšanas kompānijām ieņēmumu ziņā Latvijā esam piektajā vietā, apdrošināšanas prēmiju izmaksu ziņā — sestajā vietā. Visvairāk pieaudzis transporta līdzekļu obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas un arī KASKO apdrošināšanas klientu skaits. Vairāk apdrošina arī nekustamo īpašumu, mājas, un tie klienti, kuri ir mūsējie, tādi paliek gadiem ilgi un tikai pagarina īpašuma apdrošināšanas līgumu. Piektdien Rīgā bija “Balvas” vadītāju organizēta pusgada rezultātu apkopošanas sapulce, kurā piedalījās arī Aizkraukles filiāles vadītāja Ināra Rode. Interesants bijis kolektīvās atpūtas pasākums — izklaides brauciens ar kuģi.
Aizvadīto nedēļas nogali mūsu ģimene veltīja atpūtai. Piektdien braucām pie vīra vecākiem uz Kurzemi. Vīramāte Vārmes pagastā joprojām audzē zirgus, un dēliem šie dzīvnieki ļoti patīk. Iegriezāmies arī Saldū, kur apbedīti vecvecāki. Naktī negulējām, bet vērojām zvaigžņu lietu. Tas bija neaizmirstams brīdis.
Tā kā dārza mums nav un arī ar konservēšanu vairs īpaši nenodarbojos, brīvās dienas veltu vīram un bērniem. Labprāt cepu kūkas, picas, risinu krustvārdu mīklas. Ziemas vakaros adu. Kopš neilga laika mūsu mājās ir vēl viens iemītnieks — pūkains ruds runcis Friciks. Arī viņam jāvelta rūpes un uzmanība, un tā tās dienas paiet.
Šomēnes mūsu ģimenei ir nozīmīga jubileja — 18 gadu, kopš esam precējušies. Varētu teikt — pilngadība… Kaut arī Aizkrauklē dzīvoju tikai trešo gadu, mūsu ģimenes dzīve ir nostabilizējusies. Vīrs strādā “Nelsā”, arī man ir tīkams darbs, kaut arī ne tajā profesijā, kuru kādreiz apguvu. Vecākais dēls Oskars mācīsies Aizkraukles novada ģimnāzijas 9. klasē, jaunākais Ulvis — pilsētas sākumskolā.
Vēl pagājušajā nedēļā ciemos atbrauca vidējā māsa Anita. Viņa pēc Valmieras augstskolas beigšanas mācījās Holandē un Māstrihtas universitātē ieguva maģistres grādu, šomēnes būs izlaidums. Pašlaik viņa ar draugu viesojas Aizkrauklē, savukārt mēs ar jaunāko māsu Gunitu bijām pie viņas ciemos pavasarī.
Karstā un īsti vasarīgā nedēļa pagājusi. Meteorologi sola, ka tāda būs arī šī nedēļa. Lai katram, kurš kaut ko audzē, izdodas ievākt labu ražu, salasīt ogas un sēnes ziemas krājumiem un, protams, vecākiem sagatavot savus bērnus skolas gaitām.
