Koknesietim Kārlim Krūmiņam nepatīkamu pārsteigumu sagādājusi akciju sabiedrība “Latvijas krājbanka”, jo bez paša ziņas no viņa konta šajā bankā “pazuduši” vienpadsmit latu.
Koknesietim Kārlim Krūmiņam nepatīkamu pārsteigumu sagādājusi akciju sabiedrība “Latvijas krājbanka”, jo bez paša ziņas no viņa konta šajā bankā “pazuduši” vienpadsmit latu. Lai arī citiem klientiem nenotiktu tāpat, enerģiskais pensionārs savu naudas zaudēšanas un atgūšanas “epopeju” uzticēja “Staburagam”.
— 2002. gada 11. novembrī noslēdzu līgumu ar “Latvijas krājbanku” un atvēru kontu. 2004. gada 22. decembrī pārdevu privatizācijas sertifikātus un naudu ieskaitīju līgumā norādītajā kontā. 2006. gada 12. decembrī devos uz bankas norēķinu centru Koknesē, jo man vajadzēja naudu, lai samaksātu par patērēto gāzi. Centra darbiniece informēja, ka manā kontā tobrīd ir Ls 336,62. Biju izbrīnīts, jo, pēc maniem aprēķiniem, naudas bija par 11 latiem mazāk, nekā vajadzētu būt. Darbiniece man paskaidroja, ka par katru naudas glabāšanas mēnesi banka atskaita 75 santīmus, tas esot rakstīts arī līgumā.
Jautāju, kā tā drīkst darīt, jo savu naudu šajā bankā glabāju jau kopš 1962. gada, bet tādi “brīnumi” iepriekš nenotika. Līguma otrajā pusē ļoti sīkā drukā iespiesto tekstu nemaz nevarēju izlasīt, tāpēc uzskatīju, ka par šo “jaunumu” man vajadzēja pateikt, jau līgumu slēdzot. Līgumā ir arī mans tālruņa numurs, tāpēc pirms naudas iekasēšanas bija iespēja mani par to brīdināt. Tad tas būtu likumīgi. Man, pensionāram, 11 latu ir liela nauda, tāpēc uzskatu, ka bankai tā jāatmaksā. Man ir liecinieki, kuri bija klāt, kad slēdzu līgumu, un bankas darbiniece neko tādu nepaskaidroja.
***
Tāds īsumā ir Krūmiņa kunga stāsts. Viņš nelikās mierā un rakstiski vērsās vairākās instancēs, lai savu naudu saņemtu atpakaļ. Vispirms jau “Latvijas krājbankā”, taču tās kvalitātes vadības sistēmas vadītājs Kaspars Zauls vēstulē atbildēja, ka banka pamatoti ieturējusi komisijas maksu par konta apkalpošanu saskaņā ar pakalpojumu tarifiem. Viņš informēja, ka banka “neuzskata par iespējamu atgriezt ieturēto komisijas maksu”.
Tad koknesietis vērsās virknē citu instanču, līdz no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Kārlis Krūmiņš tomēr saņēma dokumentu, kurā norādīts, ka, pamatojot ar atbilstošu Administratīvā procesa likuma pantu, šis dienests pieprasījis bankas paskaidrojumu. Pēc šīs sarakstes PTAC tomēr saņēma bankas lēmumu apmierināt klienta lūgumu un atmaksāt viņam ieturēto naudu.
Par situāciju Krūmiņa kungs informēja arī Aizkraukles rajona prokuratūras prokuroru Mārtiņu Beķeri. Prokurors Kārlim Krūmiņam paziņoja, ka “Krājbankas” darbinieki atzinuši: nauda ieturēta kļūdas dēļ, un tā jau ieskaitīta atpakaļ klienta kontā.
Tāds ir šis kuriozais gadījums, un tikai Krūmiņa kunga uzņēmība un neatlaidība lika baņķieriem kļūdu izlabot. Taču stresa dēļ sabojāto veselību neviens viņam diemžēl nekompensēs.
