— Vai jūs satrauc Zemgalē atklātā augļukoku slimība?
— Vai jūs satrauc Zemgalē atklātā augļukoku slimība?
Zinaīda Upīte no Seces:
— Protams! Arī man ir ābeļdārzs. Tas būtu briesmīgi, ja slimību ievazātu arī pie mums. Jājautā tikai, kāpēc pirms diviem gadiem, kad slimību konstatēja Lietuvā, atbildīgie dienesti nedarīja neko, lai slimību Latvijā neielaistu? Augļudārzu nevar iekopt pāris gados.
Marija Pranča Bebros:
— Katrā ziņā. Mums gan ir tikai ogulāji, bet kaimiņiem ir ābeļdārzs. Būtu ļoti žēl, ja ābeles nāktos nozāģēt. Kociņi ir skaisti, un ienākas raža. To, cik tālu slimība varētu izplatīties Latvijā, grūti prognozēt. Pāris gadu laikā tā “šķērsojusi” Latvijas—Lietuvas robežu. Tātad tā pārvietojas arvien tālāk. Cerēsim, ka slimības izplatīšanos izdosies ierobežot.
Arnolds Rutkovskis, skrīverietis:
— Kā jau visus, kam ir savs augļudārzs. Cerams, ka līdz mums slimība nenokļūs. Jau tā pietiek problēmu, ja kāds augļukoks ziemā nosalst.
