Aizkraukles rajona un pilsētas 40 gadu jubilejai veltītās svinības “Mūs vieno Aizkraukle” notika četras dienas.
Aizkraukles rajona un pilsētas 40 gadu jubilejai veltītās svinības “Mūs vieno Aizkraukle” notika četras dienas. Svētkos piedalījās Latvijas, Aizkraukles novada un rajona mākslinieki, kā arī ārzemju sadarbības pilsētu tautas mākslas kolektīvi no Lietuvas, Polijas un Vācijas.
Piektdienas pievakarē pie Aizkraukles pilsētas kultūras nama Draudzības krastmalā svētkus atklāja ārvalstu viesi. Gleznainajā Daugavas krastmalā daudzi skatītāji baudīja poļu skautu orķestra, kurš ir viens no lielākajiem Eiropā, muzicēšanu diriģentes Magdalēnas Kublickas — Netkas vadībā. Ar savu muzikālo sniegumu aizkraukliešus iepriecināja arī pūtēju orķestris no Vācijas pilsētas Tāles — “Tāles muzikanti”.
Pēc viesu uzstāšanās koncertu pie Daugavas turpināja pašmāju mūziķu grupas un īpašie ciemiņi — grupa “Bet bet”. Muzikanti spēlēja gandrīz līdz rītausmai, un šo koncertu dzirdēja ne tikai Aizkrauklē, bet, arī Daugavas pretējā krastā.
Sestdienā svētki galvenokārt norisinājās Spīdolas ielā, kurā bija izvietojušies arī desmitiem dažādu izstrādājumu pārdevēji un tautas mākslas meistari ar saviem darinājumiem — māla traukiem, rokdarbiem un pinumiem. Aizkrauklieši cienājās ar gardo Klintaines pagasta maizes ceptuves “Liepkalni” maizīti un firmas “Medus lācis” gardumiem.
Neviens nepagāja garām apbrīnas vērtajiem klūgu pinēju — rīdzinieku Evijas Rukmanes un Roberta Leitāna — izstrādājumiem, kā arī keramiķa Jura Tumulkāna darbiem.
Pie Mākslas skolas izklaidējās mazie aizkrauklieši.
Pašdarbības kolektīvi sestdien uzstājās gan centrālajā laukumā, gan stadionā. No stadiona notika arī ģimeņu skrējiens. Tajā piedalījās piecas ģimenes, jau otro reizi — Kitija un Mārtiņš Brokāni ar viengadīgo dēliņu Kristeru, kuram tieši svētku dienā — 21. jūlijā — bija dzimšanas diena.
Ļoti emocionāls bija deju uzvedums “Laiku lokos”, tā sižets lika atcerēties Aizkraukles pilsētas izaugsmi. Šo uzvedumu veidoja pieredzes bagātā horeogrāfe Una Stakle un studente Ilanta Jātniece.
Lai uzskaitītu vien, kas Aizkraukles svētkos notika, vajadzētu veselu avīzes lappusi. Sarunās ar svētku vērotājiem un dalībniekiem dzirdēju tikai cildinošas atsauksmes. “Man žēl tikai viena — neredzēju visus pasākumus, jo tie norisinājās vairākās vietās vienlaicīgi. Paldies par to skaistumu, ko pašvaldība dāvināja novada un visa rajona ļaudīm šajās saulainajās svētku dienās,” — priecājās aizkraukliete Mirdzas kundze.
“Šķiet, šodien visas pilsētas un arī lauku ļaudis saplūduši Spīdolas ielā, lai baudītu mākslu un nopirktu arī kādu skaistu suvenīru atmiņai par Aizkraukles 40 gadu jubileju,” sacīja zemnieks no Neretas pagasta.
Patiesi, visās svētku dienās pilsēta un novads skanēt skanēja. Cilvēki draudzīgi sasveicinājās, viens otram vēlot priecīgus svētkus. Daudzi ieguva jaunus draugus, bet vietējie aizkrauklieši satika tos, kuri vairs šeit nedzīvo, bet uz jubilejas svinībām bija ieradušies. Skanēja priecīgi un reizē skumīgi izsaucieni: “Vai atceries?”
