Tas bija pavisam nesen, kad Rīgā notika “Francijas pavasaris”, viens jauks pasākums ar cirka izrādēm, koncertiem un izstādēm, muzeju nakts, ziedēja ceriņi.
Tas bija pavisam nesen, kad Rīgā notika “Francijas pavasaris”, viens jauks pasākums ar cirka izrādēm, koncertiem un izstādēm, muzeju nakts, ziedēja ceriņi. Ievēlējām jaunu prezidentu, atbalstījām un klusējām par Igaunijā notikušo neizprotamo geto karu bronzas kareivja dēļ. Vērmaņdārzā notika “Pride” parāde. Grūti mums, latviešiem, samierināties ar domu, ka iespējama citādāka dzīves uztvere nekā mūsējā. Cik daudz agresijas un naida manīju aiz barjerām stāvošo acīs. Neganti nosodījumi bira kā krusa, kas, protams, izraisīja protestu arī aizžogojuma otrajā pusē. Kāpēc enerģija lieki jātērē tieši tur, kur to vismazāk vajadzētu darīt?
Biju aizgājusi uz Sapņu fabriku, kur tobrīd viesojās “Incognito”, viens no bezaizspriedumainākajiem britu soul—funky—jazz—bendiem, kādus vispār pazīstu. Ansamblis sniedza divarpus stundu garu koncertu, pulcējot uz skatuves talantīgus mūziķus, bet ne par to ir stāsts. Jautājums slēpjas vienā teikumā, ko no skatuves emocionāli uzskrūvētajai publikai “pameta” “Incognito” līderis Žans Pols Moniks: “Atcerieties, pasaulē ir vairāk labu cilvēku nekā ļaunu”. Man kā būtnei, kura uzskata sevi par labā iemiesojumu, bet apstākļu spiesta kļūst par kritiski noskaņotu pārgudru ciniķi, šī vienkāršā patiesība joprojām skan ausīs. Tā palīdzējusi man brīžos, kad kāda nekrietna roka norāvusi ziedus no manas puķu dobes, kad līdz sirds dziļumiem biju aizvainojusies par nepatiesu apvainojumu.
Lietas būtība ir tā, ka labie cilvēki uzreiz nav ieraugāmi. Ļaunums un sliktais vienmēr pirmie izlaužas uz āru, pievērš uzmanību, ālējas, skaļi plātās, mānās, zog, pielien vai kārdina.
Labu cilvēku patiesībā ir ļoti daudz. Daudz vairāk nekā ļaunu. Atcerieties to!
“Avēnija plus” savām lasītājām novēl mierīgu, jauku atpūtu vasaras mēnešos, un, jādomā, pārlapojot mūsu vasaras numuru, katra izbaudīsiet arī kādu skaistu mirkli kopā ar mums.
