Šogad mežā daudz melleņu, tāpēc visi, kam vien ir tāda iespēja, dodas ogot. Turklāt ogu lasīšana ir arī visai ienesīga nodarbe. Arī taurkalniete Aleksandra Upadeševa vairākas reizes dienā dodas uz mežu.
Šogad mežā daudz melleņu, tāpēc visi, kam vien ir tāda iespēja, dodas ogot. Turklāt ogu lasīšana ir arī visai ienesīga nodarbe. Arī taurkalniete Aleksandra Upadeševa vairākas reizes dienā dodas uz mežu.
— Mellenes augušas ļoti labi. Kur vien skaties, visas mētras pilnas skaistām, tumši zilām ogām, — stāsta Aleksandra Upadeševa, kuru “Staburags” sastapa ceļā no meža uz mājām. — Ogas lasu ne tikai sev, bet arī pārdošanai. Tās pieņem veikalā, tepat Taurkalnē. Par kilogramu iztīrītu ogu maksā latu, bet ja ogas nav iztīrītas — 70 santīmu. Ja ogu raža ir liela, kā šogad, pie meža dzīvojošie var labi piepelnīties. Arī man ogu lasīšana ir labs atspaids pie pensijas. Uz mežu eju vairākas reizes dienā, pirmo — agri no rīta. Kad grozs pilns, nāku mājās, pārlasu ogas, atpūšos un dodos atkal uz mežu. Pusdienas laiku, kad viskarstāk, gan pavadu mājā.
Tik ogu, cik vajadzīgs man pašai ziemā, jau sen esmu salasījusi. Mellenes vāru tāpat — bez cukura. Ja vāra ilgāk, tās nebojājas. Savukārt ziemā tās jaucu kopā ar meža zemeņu ievārījumu. To gatavoju, samaisot ogas ar lielu daudzumu cukura. Abus ievārījumus ziemā pirms ēšanas var sajaukt. Nepazūd ne garša, ne smarža, un maisījums ir gana salds.
Upadeševas kundze stāsta, ka baraviku gan Taurkalnes apkaimes mežā ir maz. Neskatoties uz lietu, mežā ir diezgan sauss.
