Mēdz teikt — ir meli, lieli meli un statistika. Šo teicienu atcerējos, lasot Centrālās statistikas pārvaldes publicētos datus, kas iegūti mājsaimniecību pētījumu rezultātā.
Mēdz teikt — ir meli, lieli meli un statistika. Šo teicienu atcerējos, lasot Centrālās statistikas pārvaldes publicētos datus, kas iegūti mājsaimniecību pētījumu rezultātā. Statistiķi secinājuši, ka 2006. gadā vienas mājsaimniecības patēriņa izdevumi mēnesī pieauguši par 155 latiem jeb par 21 procentu, salīdzinot ar 2005. gadu.
Tik liels mājsaimniecību izdevumu kāpums līdz šim nav bijis. Vai cilvēki sākuši dzīvot labāk un tērēt vairāk? Nē!
Centrālās statistikas pārvaldes speciālisti norāda, ka pieaugušos izdevumus nosedz darba alga, kas pagājušajā gadā kļuvusi par 23 procentiem lielāka, kā arī pensija, kas palielinājusies par 18 procentiem.
Te nu ir tā patiesība par statistiku kā lieliem meliem. Procentuāli vidējā alga, pensija un tās pieaugums varbūt arī izskatās iespaidīgi, taču, ja vērtējam latos, nožēlojami. Pēdējie dati rāda, ka vidusmēra strādājošā alga pēc nodokļu nomaksas ir 232 lati. Alga gada laikā vidēji palielinājusies par 10—20 latiem, bet pensijas — par 7—10 latiem. Ko gan šodien veikalā var nopirkt par 7 latiem?
Izvērtējot aptaujas rezultātus, banku speciālisti atzīst, ka daļai cilvēku ienākumi pieauguši ļoti nenozīmīgi, tāpēc pirktspēja un tēriņi samazinās. Taču cilvēki ņem kredītu un izmanto līzingu, arvien vairāk dzīvojot uz parāda.
Palielinās arī dzīves līmeņu nevienādība. To apliecina Latvijas politikā un biznesā ietekmīgā Andra Šķēles viedoklis: “Tiekoties ar cilvēkiem, jūtu, ka lielākā daļa no viņiem ir optimisti. Valstī šobrīd valda stabilitāte, un viss ir kārtībā. Un tā būs, kamēr pie vadības būs Kalvītis un Spurdziņš.” Acīmredzot, vērtējot Šķēlem tuvu stāvošu personu dzīves līmeni un optimismu, valstī tiešām viss ir kārtībā. Taču vai viņš ir ticies ar kādu pierobežas pagasta daudzbērnu ģimeni, kurā vecāki nedzer, strādā un cenšas sevi nodrošināt?
