Neparasti un interesanti — apskatot Anša Roderta “Mežlīdumu” saimniecību Slīteres parka teritorijā, secina ikviens apmeklētājs.
Neparasti un interesanti — apskatot Anša Roderta “Mežlīdumu” saimniecību Slīteres parka teritorijā, secina ikviens apmeklētājs. Saimniecība iekļauta daudzu ceļojumu un tūrisma biroju rīkoto ekskursiju maršrutos.
Līdz “Mežlīdumu” mājām apmēram kilometru ejam kājām. Kamēr saimnieks ar savu mašīnu aizbrauc pretī ekskursantiem, kuriem iešana nav tik veikla, mutīgākie ciemiņi sāk sarunu ar saimnieci Janu. Viņa gan vairāk atgādina trauslu vidusskolnieci, nevis divu bērnu māmiņu. Jautājam, cik tad saimniecībā gotiņu un vai siens jau sagādāts? Janas kundze, noslēpumaini smaidot, atbild: “Mūsu gotiņa ir uz lauka, un viņai sienu nevajag! Saimnieks jums visu parādīs.”
Pēc šiem vārdiem ir daudz minējumu, kas tās par importa savvaļas govīm, kuras neēd sienu.
Piens no lauka
— Redziet, šīs ir manas govis, — teic saimnieks, pievedis mūs pie kāda lauka. Tajā aug nelieli stādiņi, kurus daudzi redz pirmo reizi, bet par šo augu noteikti ir dzirdējuši daudzkārt. Tā ir soja. Lai gan šogad sojas iesēts vairāk nekā pērn, taču līdz tirgum “Mežlīdumu” saimnieki vēl netiek, jo visu izlieto paši. Pagājušajā gadā soja gan sausuma dēļ slikti sadīga, jo ir mitrumprasīga, taču izauga kupli krūmiņi, un pašiem pupiņu pietiek pat vēl līdz šim brīdim. Šogad soja sadīgusi daudz labāk. No viena stādiņa var iegūt apmēram 100 — 120 pākšu. Saimnieki izmanto baltkrievu sēklu “Belar” un “Progres”. Pupiņas laukā sēj maijā, sākumā tām papildus dod slāpekli. Rudenī pēc pupiņu novākšanas stādus ar visām saknēm izrauj, tad tie noder kā labs mēslojums.
Pretrunīgi vērtēta
Soja — tas ir Āzijas, Āfrikas un Austrālijas dabai raksturīgs viengadīgs lakstaugs, kuru pārstrādājot iegūst eļļu, miltus, pienu, jogurtu un citus pārtikas produktus (vairāk nekā simts). Soju mēdz dēvēt par 21. gadsimta produktu. Pirmais, ko pasaule pārņēma no Āzijas veselīgās virtuves, ir sojas piens un sojas biezpiens jeb siers — tofu. Latvijā tofu sieru var nopirkt arī ar piedevām — sēnēm, zaļumiem.
Sojas granulas, milti, plācenīši, šašliks, šniceles, karbonādes — tā ir sojas gaļa, kas pēc garšas un arī izskata līdzinās gaļai. Gaļa, kas ir bez kauliem, cīpslām un taukiem.
Soja ir viens no visvairāk modificētajiem produktiem, un par to ir diezgan atšķirīgi viedokļi. Anša kungs arī pajautā: “Kurš apēd vairāk sojas: rīdzinieks, kurš gadā nopērk 60 kilogramu lētās desas, vai es, kurš no sojas gatavo pienu, krējumu un kefīru?”
Pārsvarā gan uzturpētnieki iesaka lietot soju. Vajadzētu tikai atteikties no modificētajām šķirnēm, kuras visbiežāk pārtikas produktiem pievieno, maskējot ar nosaukumu “proteīns” vai “augu olbaltumvielas”. Soja lielā olbaltumvielu satura dēļ ir pat pārāka par gaļu. Tajā, tāpat kā gaļā un pienā, ir visas cilvēkam nepieciešamās aminoskābes, tā ir arī lētāka. Sojas pupiņas satur oksidantus, kas kavē ne tikai vispārīgu novecošanos, bet arī aizsargā pret vēzi.
Kā ārsts
Ik dienu 25 grami sojas olbaltumvielu — tas ir labs profilakses līdzeklis, lai mazinātu risku saslimt ar sirds—asinsvadu slimībām, īpaši infarktu, veicinātu mazāku holesterīna daudzumu asinīs. Flavonoīdi, ar ko bagāta soja, desmit reižu samazina iespēju saslimt ar priekšdziedzera vēzi vīriešiem un krūšu vēzi sievietēm. Arī daiļajam dzimumam vecākos gados soja ir noderīga, jo osteoporozes gadījumā efektīvi aizkavē kalcija izskalošanos no organisma. To vēlams lietot priekšlaicīgas novecošanas gadījumā. Sojas eļļa ieteicama diabētiķiem, bet nervu slimniekiem noderīgs no sojas sēklām iegūtais lecitīns.
Ne visiem der
Ja vīrietim jau ir nosliece uz “alus vēderiņu”, bet negribas sasniegt sumo cīkstoņa formas, tad no sojas lielos daudzumos vajadzētu atturēties. Sojā ir ļoti daudz derīgu vielu, bet ir arī tādas, kas cilvēkam nav vēlamas. Nokļūstot mūsu organismā, tās izraisa vēdera uzpūšanos. Tiesa, ne visi sojas izstrādājumi to rada vienādā mērā. Ir cilvēki, kuriem soja nav domāta. Apmēram 15 procentiem ēdāju tā var izraisīt alerģiju. Tās lietošana var veicināt vairogdziedzera funkciju pavājināšanos.
Ķīnas imperators Šeng Nangs, kurš valdīja pirms pieciem tūkstošiem gadu, iekļāva soju svēto augu sarakstā. Izrādot cieņu sojas pupiņām, ķīnieši tās sauca “ta tou” — vecākā pupa.
Pupiņas jāizvāra
Gandrīz vai neticami, ka no nelielajām pupiņām var iegūt pienu. Taču Jana interesentiem demonstrē, ka tas nav nekas neiespējams. Pupiņas gan vispirms ir jāizmērcē un jānovāra, lai atbrīvotu no rūgtvielām, pēc tam tās liek īpašā blenderī, un piens ir gatavs. — Nekādas vainas! — tāds ir mūsu vērtējums, garšojot “Mežlīdumu” “gotiņas” produkciju. Degustējām arī salātus, kuri gatavoti ar sojas krējumu, ēdām sviestmaizes ar sojas šniceli. Tiešām garšīgi!
Karsējot soju, gan iet bojā daļa antioksidantu. Tomēr, izvēloties lietot nekarsētu soju, jāatceras, ka tas ir pākšaugs, kuram piemīt līdzīgas īpašības kā citām pupiņām un zirņiem — soja var izraisīt gremošanas traucējumus.
Veselības garanti
Ciemošanās beigās “Mežlīdumu” saimnieks, kurš ir veģetārietis, ekskursantiem atklāj savas veselības ābeces pamatprincipus.
Anša kungs stāsta arī par savu ieceri izveidot sanatorijas tipa veselības centru, kurā atveseļošanās būtu balstīta uz astoņiem veselības garantiem — uzturu, fiziskām aktivitātēm, ūdeni, saules gaismu, atturību, gaisu, atpūtu un ticību Dievam. Centra ideja būtu mācīt un palīdzēt cilvēkam atgūt veselību un darbspējas, iemācīt sadzīvot ar savām slimībām, mainīt dzīvesveidu, ja tas nepieciešams.
Viņš rīko arī nometnes, kurās cilvēki dzīvo saskaņā ar dabu. Pēc viesošanās “Mežlīdumos” vērtīgākais guvums ir enerģijas lādiņš un prieks par jauko ģimeni, kura nečīkst, bet rīkojas.
***
FAKTS.
Sojā ir trīs reizes vairāk olbaltumvielu nekā vistu olās un cūkgaļā un divas reizes vairāk nekā liellopu gaļā.
Līdz ar olbaltumvielām un taukvielām sojas pienā ir arī saharīdi, lecitīns, minerālvielas, kalcijs, kālijs, nātrijs, magnijs, dzelzs un citas bioloģiski aktīvas vielas.
***
Zināšanai!
* Sojas produktus nevajadzētu sabojāt, apviļājot miltos un olās, cepot pannā taukos vai eļļā, papildinot ar treknām miltu mērcēm.
* Vislabāk sojas produktus sautēt ar dārzeņiem, papildinot ar garšvielām.
* Sojas ēdienus nevajadzētu lietot vakariņās, jo šo barību organisms pārstrādā lēni.
* Sojas piens un tofu ir visvērtīgākie, jo tie ir termiski vismazāk apstrādātie produkti.
* Sojas produktus uzturā vajadzētu lietot nedaudz, bet regulāri.
