Konfliktējošo pušu samierināšanā Latvijā pamazām ievieš mediāciju.
Konfliktējošo pušu samierināšanā Latvijā pamazām ievieš mediāciju. Pagaidām ar to plašāk nodarbojas Bērnu un ģimenes lietu ministrijas darbinieki, taču īpaši apmācīti ārzemju mediatoru vadībā arī citi speciālisti, tajā skaitā arī aizkraukliete zvērināta advokāte Zenta Bičkoviča.
Agita Grīnvalde
No pagājušā gada decembra līdz šīgada aprīlim Rīgā notika Eiropas Savienības finansētas mācības, kuru galvenā tēma bija mediācija kā alternatīvs strīdu izšķiršanas process. Maijā Rīgā saistībā ar mediācijas ieviešanu strīdu risināšanas praksē Latvijā notika arī starptautiska konference.
Advokāte Zenta Bičkoviča stāsta, ka civilprocesā un kriminālprocesā arvien vairāk tiek ieviesti vienošanās elementi: civilprocesā tas ir sen pazīstamais izlīgums, savukārt Kriminālprocesa likumā, kas stājās spēkā 2005. gadā, attīstīti kriminālprocesa veidi ar vienošanās elementiem. Piemēram, pirmstiesas kriminālprocesa izbeigšana, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, pirmstiesas kriminālprocess, piemērojot prokurora priekšrakstu par sodu, vienošanās par vainas atzīšanu un sodu.
Krimināllikuma 58. pants paredz, ka pamats atbrīvošanai no soda var būt izlīgums ar cietušo, kas ir vienošanās veids. Arī mediācijas procesa galamērķis ir vienošanās panākšana. Mediācijas procesa iezīmes novērojamas bāriņtiesas, probācijas dienesta, psiholoģiskās palīdzības centru darbā. Tomēr mediācijas process atšķiras no tā, ar ko pamatā nodarbojas advokāti, psihologi, sociālie darbinieki un citi speciālisti, kuri paši mēģina rast kādas problēmas risinājumu vai samierināt konfliktējošās puses.
Mediācija ir konfliktu risināšanas process ar trešās personas — mediatora —starpniecību. Mediators ir pilnīgi neitrāls, viņš nedod padomus, neiesaka, kā labāk rīkoties, kādu lēmumu pieņemt, kuram ir taisnība un kuram nē. Saruna norit vairākos posmos un ir pilnīgi brīvprātīga, vidutājs ļauj strīdā iesaistītajām pusēm atrisināt konfliktu un panākt vienošanos, atbilstoši viņu pašu interesēm.
Mediators palīdz konfliktējošajām pusēm noskaidrot, kādas ir viņu intereses, formulēt domu, ko īsti viņi vēlas. Nereti atklājas, ka patiesie strīdu iemesli skaļi nemaz netiek izteikti. Tad abas puses izsaka priekšlikumus problēmas risinājumam un pašas arī vienojas par to, kā dzīvot tālāk. Zenta Bičkoviča piebilst, ka tieši ieklausīšanās otra cilvēka teiktajā un viņa sadzirdēšana, savu interešu formulēšana un otra interešu ievērošana ir svarīgākais šajā sarunā. Konfliktējošās puses iemācās sarunāties, pašas pieņemt lēmumus un būt atbildīgiem par savu dzīvi. Vairumā gadījumu mediācijas beigās sev par pārsteigumu cilvēki atklāj, ka paši spēj atrisināt visus konfliktus, saglabājot labas attiecības.
Mediācija ir arī ātrāks un lētāks strīdu risināšanas veids nekā tiesāšanās trijās tiesu instancēs. Nākotnē tā noteikti atslogos tiesu darbu. Mediācija ir arī efektīvāks līdzeklis, jo tiesā, lai kāds būtu iznākums, viena puse vienmēr būs zaudētāja. Tiesas spriedums var būt labvēlīgs tikai vienai pusei, otrai tas liksies netaisnīgs. Taču mediācija ir virzīta uz tādu problēmas risinājumu, lai ieguvējas būtu abas puses. Tiesā konfliktu risinājumus iesaka un nolemj juristi. No likuma viedokļa viss ir pareizi, taču kādai no konfliktā iesaistītajām pusēm sirdī paliek rūgtums, un patiesie strīda cēloņi nav uztverti un izrunāti.
Zenta Bičkoviča stāsta, ka, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs jau vismaz simts gadu darbojas mediācijas process, un pirms tiesāšanās tas ir obligāts. Neatkarīgi mediatori strādā arī Eiropas valstīs, piemēram, Vācijā. Pasaules prakse rāda, ka mediācijas procesu biežums dažādu veidu strīdu noregulēšanā palielinās. Arī Latvijā šie procesi kļūst arvien populārāki. Tas pierāda sabiedrības spēju inteliģenti un toleranti, ar sapratni un, respektējot otru pusi, novērst konfliktus vai, savstarpēji piekāpjoties, atrisināt radušos strīdus.
Kā strīda risināšanas veidu mediāciju var ieteikt tiesnesis, bāriņtiesas darbinieks, citi speciālisti. Citās valstīs šie speciālisti strādā, cieši sadarbojoties, un kopīgi palīdz konfliktējošajām pusēm rast problēmas risinājumu. Mediāciju kā alternatīvu strīda risināšanas veidu var izmantot gandrīz visās jomās, kurās rodas konflikti, īpaši izplatīta tā ir ģimenes, mantojuma, biznesa un darba strīdos. Risinot ģimenes problēmas ar mediācijas procesa palīdzību, bērni cieš daudz mazāk, nekā vecākiem tiesājoties.
Ar mediāciju saistītie procesi Latvijā ir tikai pašā iedīglī, taču jau izveidotas vairākas biedrības, kuras pamazām nodarbojas ar tās ieviešanu dzīvē. Tā ir Latvijas ģimenes psihoterapeitu biedrība, Mediācijas un alternatīvā domstarpību risināšanas asociācija, organizācija “Integrācija sabiedrībai”, Latvijas ārpustiesas samierināšanas asociācija. Šobrīd tiek veidota Latvijas zvērināto mediatoru asociācija, kuras dibināšanā piedalās arī Bičkovičas kundze. Interesi par šo procesu un vēlmi to apgūt izrādījušas arī vairākas institūcijas Aizkraukles rajonā — bāriņtiesas, Aizkraukles rajona psiholoģiskās palīdzības centrs, probācijas dienests.
***
Fakts.
Mediācija ir brīvprātīgs process, kurā strīdā iesaistītās puses satiekas ar vienu vai vairākiem speciāli apmācītiem neatkarīgiem mediatoriem, lai apspriestu domstarpības un panāktu vienošanos. Mediācijas process ir konfidenciāls, notiek neitrālā teritorijā. Parasti mediāciju izmantotu kā alternatīvu tiesai.
