Šodien Daudzeses pamatskolā no malu malām ieradīsies bijušie skolēni, skolotāji, tehniskie darbinieki — visi, kuri kaut vai dažus no 75 skolas darbības gadiem saukuši to par savējo.
Šodien Daudzeses pamatskolā no malu malām ieradīsies bijušie skolēni, skolotāji, tehniskie darbinieki — visi, kuri kaut vai dažus no 75 skolas darbības gadiem saukuši to par savējo.
“Ieraugot skolu, mēs atgriežamies savā bērnībā. Tās ir atmiņas. Un būtu labi, ja tās uzrakstītu laikus, lai mazbērni zinātu, no kādas vides ir nākuši. Daudzi jaunieši nesaprot, ka arī mēs kādreiz bijām jauni, strādājām, mīlējām un pārdzīvojām…
Mana dzimtā Daudzese! Savāds kamols iestrēgst kaklā. Lai cik necila tā būtu, bet man — vismīļākā un visdārgākā,” tā domā viens no pirmajiem šīs skolas absolventiem Uldis Sīpols.
Esam labi pazīstami, tāpēc uzrunājam viens otru ar “tu”.
No maza ciema līdz Ekonomikas ministrijai
— Kā tavs dzīves ceļš ievirzījās no Daudzeses “Poriešiem” līdz Ekonomikas ministrijai?
— Daudzesē esmu dzimis. Līdz 14 gadu vecumam mācījos Daudzeses sešgadīgajā skolā. 1943. gadā iestājos Krustpils arodskolā, kuru nebija lemts pabeigt, jo bija kara laiks. Lai izdzīvotu, kopā ar ģimeni devos bēgļu gaitās uz Vāciju. Atgriezies Latvijā, turpināju mācības Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē. Abas mācību iestādes pabeidzu ar izcilību. Tādēļ pēc universitātes beigšanas mani uzaicināja darbā Jēkabpils lauksaimniecības tehnikumā, kur pasniedzu speciālos ekonomiskos priekšmetus.
Mana turpmākā dzīve saistīta ar Zinātņu akadēmijas Ekonomikas un Enerģētikas institūtiem, kur nodarbojos ar darbaspēka bilances izpēti un LPSR kurināmā bilances optimizāciju. 1965. gadā pārgāju strādāt LPSR Valsts plāna komitejā un gadu nodarbojos ar makroekonomiku. Šajā jomā strādāju līdz pensijai. Papildus es strādāju pie tēmas “Skaitļošanas tehnikas lietošana ekonomiskajos aprēķinos”. Kopā ar zinātnieku kolektīvu Vidusāzijas reģionā realizēju informātikas un datoru lietošanas programmu. Par šo darbu 80. gados Vissavienības tautsaimniecības sasniegumu izstādē saņēmu divas bronzas un vienu sudraba medaļu.
Rūķīte nav “ragana”
Piecu gadu vecumā mācēju lasīt un rakstīt, to man iemācīja kāda radiniece Gaida no Daugavpils. Viņa bija ļoti stingra. Man viņa nepatika, un es iedomājos, ka viņa ir ragana. Tā kā citu skolotāju man nebija, domāju, ka skolā visas skolotājas ir tādas kā Gaida! Tomēr izrādījās, ka mana pirmā skolotāja Rūķīte nemaz nebija ragana!
Daudzesē 115 bērnus mācīja četri skolotāji. Viņi visi dzīvoja skolas ēkā un bija skolotāji “ar lielo burtu”. Ne jau zinībās vien skolotāji mūs rosināja. Viņi iemācīja arī, piemēram, kā pareizi pasniegt nazi, kuru pirmo palaist pa durvīm. Starpbrīžos un skolotāju klātbūtnē centāmies būt pieklājīgi, jo svarīga bija atzīme kārtībā. Tagad atzīmi kārtībā neliek, un bērni arī neievēro elementāro pieklājību.
Starp skolēniem un skolotājiem valdīja labvēlīga gaisotne. Skolā dzīve bija daudz interesantāka nekā mājās, jo tur biju vienīgais bērns starp pieaugušajiem. Man nebija rotaļu biedru, tāpēc izaugu tik nopietns un pareizs…
Vecāki centās mani pārliecināt, ka “Poriešu” zemes īpašums ir par mazu, lai kļūtu par pamatu turīgai dzīvei, tādēļ jāmeklē cits pamats, visdrošāk — caur labu izglītību.
Arvīds Ziņģis — izcils skolotājs
— Kurš bija tavs vismīļākais skolotājs?
— Visvairāk palicis atmiņā skolotājs, skolas pārzinis Arvīds Ziņģis. Atceros kādu ticības mācības stundu par tēmu “Tev nebūs zagt”. Šajā stundā bērnam saprotamā valodā izskaidroja neētiskās rīcības sekas. Pēc šīs stundas katram kļuva skaidrs, kāpēc zagt nav labi.
Lai cīnītos pret kūlas dedzināšanu, skolotājs Ziņģis katru pavasari vadīja interesantu un pamācošu nodarbību. Nelielā augsnes paraugā vajadzēja saskaitīt dzīvās radības, bet pēc tam to vēl apskatīt mikroskopā. “Vai jums šo dzīvību nebūs žēl?” viņš jautāja. No tā laika esmu sapratis, cik lielu ļaunumu dabai nodara kūlas dedzināšana, pat nelielā platība nonāvē miljoniem dabai vajadzīgu dzīvību. Skolotājs Arvīds Ziņģis bija arī talantīgs kora diriģents, dramatiskā kolektīva un pūtēju orķestra vadītājs.
Padomju varas sākumā visi talantīgie Daudzeses skolas skolotāji bija pārcelti strādāt citās Latvijas skolās, bet vācu okupācijas pirmajā gadā viņi atgriezās, lai turpinātu izglītot savus bijušos skolēnus.
Dzīve pirms 67 gadiem
— Pastāsti par dzīvi Daudzeses pagastā 30. gados.
— Nebijis ieguvums Latvijas laukos bija zemes sadalīšana jaunsaimniecībās. Pēc tipveida projektiem sākās plaši celtniecības darbi. Būvēja mājas, strauji attīstījās lauksaimniecība un auga labklājība. Arī mans tēvs Kārlis Sīpols kā brīvības cīņu dalībnieks saņēma jaunsaimniecību Daudzeses pagasta “Poriešos”. Viņš un māte Minna veica visus darbus, iztiekot bez algādžiem.
Ļoti ienesīgi ziemā bija meža darbi. Citā gadalaikā mežā nestrādāja, lai nebojātu zemsedzi. Ja mežā nocirsto malku ziemas ceļā neizveda, koki bija jānomizo, lai varētu izvest nākamās ziemas sākumā. Koku cirtējam bija jānomizo nocirsto koku celmi. Prasību neievērotāji maksāja naudassodu, kuru izlietoja kārtības ieviešanai.
Viesītes upe toreiz bija pludināma. Krasti bija izkopti, kārkli — izcirsti.
“Grāvenderos” bija pasta nodaļa, bet Viesītes krogā — telefona centrāle. Pašlaik šī Daudzeses pagasta teritorija ir neapdzīvota, bet pirms 67 gadiem tā bija blīvi apdzīvota, sakopta un ekonomiski izmantota.
“Porieši” tagad
— Kā pēc dzīves galvaspilsētā nonāci atpakaļ Daudzesē?
— Vienlaikus ar manu aiziešanu pensijā Latvijā notika īpašumu atdošana. Loģiski — atgriezos “Poriešos”, lai varētu uzturēt kārtībā dzimtas mājas, izremontēt tās, sakopt vidi un rast sirdsmieru skaistajā Daudzesē.
Pašlaik par “Poriešu” mājas vēsturi liecina stiprās tā laika koka sijas, kuras balsta griestus.
Virtuvē lielās maizes krāsns mute aicināt aicina izcept kādu maizes klaipu vai pīrāgus svētku galdam.
Savā vārdadienā saimnieks pie mājas, blakus eglītēm un liepiņām, stādīja jaunos ozoliņus un bija lepns gan par padarīto, gan par savu meitu, znotu un mazdēliem.
***
VĀRDS, UZVĀRDS: Uldis Sīpols.
DZIMŠANAS LAIKS UN VIETA: 1929. gada 2. jūlijs, Daudzese, “Porieši”.
IZGLĪTĪBA: augstākā, absolvējis Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultāti.
NODARBOŠANĀS: pensionēts Ekonomikas ministrijas makroekonomikas jautājumu speciālists.
ĢIMENE: precējies, sieva Veronika, meita Inese, znots Andris, mazdēli Rūdolfs un Arvīds.
HOROSKOPA ZĪME: Vēzis.
VAĻASPRIEKS: Latvijas vēsture, okupācijas “balto plankumu” izzināšana.
