Noslēdzies starptautiskā skolu sadarbības projekta “Klases bez sienām” otrais gads.
Noslēdzies starptautiskā skolu sadarbības projekta “Klases bez sienām” otrais gads. Projektā veiksmīgi piedalās Kokneses speciālās internātskolas — attīstības centra skolotāji un audzēkņi. Projekta galvenais mērķis — skolotājiem iegūt jaunas zināšanas un apgūt darba metodes, lai bērniem ar attīstības traucējumiem palīdzētu sagatavoties patstāvīgai dzīvei.
Projektā piedalās speciālās skolas no septiņām valstīm: Vācijas, Austrijas, Igaunijas, Latvijas, Grieķijas, Kipras un Lielbritānijas. Projektu vada Tomass Šrejs no Vīnes speciālās pedagoģijas centra.
— Projekts “Klases bez sienām” palīdz mūsu skolai kļūt atvērtākai, veicina sadarbību ar citām institūcijām, kuras risina līdzīgas problēmas, turklāt ne tikai Latvijā. Katru gadu kādā no dalībvalstīm notiek divi semināri. Paralēli notiek arī individuāli skolotāju pieredzes apmaiņas braucieni. Projekta pirmajā gadā tādi bija Kiprā un Igaunijā, šogad — Lielbritānijā un Vācijā, — stāsta Kokneses speciālās internātskolas — attīstības centra skolotājs un projekta koordinators Ainārs Beitiks. — No mūsu skolas šajās apmaiņas programmās piedalījušies jau desmit skolotāju. Nākamajā mācību gadā Bormaņos viesosies četri ārvalstu skolotāji. Viņi nevadīs nodarbības, bet, tāpat kā studenti praksē, katrs vienu nedēļu iepazīs skolas darbu un līdzdarbosies nodarbībās. Nākamā gada maijā mūsu skolā notiks arī projekta noslēguma seminārs, kurā piedalīsies projektā iesaistīto skolu delegācijas.
Šogad Vācijas pilsētā Djūrenā pieredzes apmaiņā skolu iepazina un vadīja nodarbības vizuālās mākslas skolotāja Gita Miķelsone un mājturības skolotājs Ints Miķelsons.
— Mācību metodes gan pie mums, gan Vācijā ir līdzīgas, — saka Gita Miķelsone. — Galvenais, lai skolotājs būtu speciāli sagatavots darbam ar šādiem bērniem. Jābūt labam speciālistam ne tikai speciālajā pedagoģijā, bet arī savā mācību priekšmetā, tikai tad var sasniegt labus rezultātus.
Skolā Djūrenā bērniem iekārtotas īpašas darbavietas, kur viņi apgūst ikdienā nepieciešamās prasmes un iemaņas. Pie mums to visu māca lielākoties vienā klasē. Taču arī mūsu skola pamazām mainās. Vajag daudz naudas, lai uzlabotu skolas materiāli tehnisko bāzi. Ātri to nevar paveikt. Piemēram, ļoti noderīga ir interaktīvā tāfele, kas bērniem palīdz vieglāk apgūt daudzas ikdienā nepieciešamas lietas, tās vizualizējot. Mums šāda tāfele jau ir, un tās izmantošanas iespējas iepazina arī skolotāja no Vācijas, kura šopavasar viesojās mūsu skolā.
Vācijā noskatīta ideja, ka bērniem ar īpašām vajadzībām jārada iespēja arī pēc skolas beigšanas laiku pa laikam atgriezties īpašā centrā, kurā ar viņiem strādā speciālisti. Diemžēl pie mums tas pašlaik nav iespējams, taču nākotnē noteikti vismaz vienu šādu sociālo centru Aizkraukles rajonā vajadzētu. Šāds centrs sniegtu atbalstu nodarbinātības, kā arī ikdienas problēmu risināšanā cilvēkiem ar speciālām vajadzībām arī pēc skolas beigšanas. Šo centru varētu finansēt no arodizglītības, sociālās aprūpes un nodarbinātības nozarēm. Līdzekļi jārod rajona budžetā vai jāpiesaista Eiropas projektu nauda. Bērniem pēc skolas beigšanas grūti iedzīvoties svešā vietā, īpaši pa vienam, jo līdz tam viņi pieraduši darboties kopā ar pazīstamiem cilvēkiem ierastā vidē.
Piemēram, Vācijā gan skolotāji, gan sabiedrība vairāk paļaujas uz šādu bērnu spēju patstāvīgi darboties. Viņiem pat atļauts braukt ar velosipēdu pa koplietošanas ceļiem.
